Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Mālpils novadā īpašumā Klūgas-Grūbas uzņēmumam Mālpils agro ir iecere veidot cūku fermu, kurā gadā paredzēts nobarot 36 800 rukšu. Pašvaldībai pēc dažiem mēnešiem būs jālemj, vai to atļaut, vēsta laikraksts Diena.

Vairākums iedzīvotāju ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā pauduši negatīvu nostāju.

Klūgas-Grūbas atrodas aptuveni četru kilometru attālumā no novada centra mežu ieskautu tīrumu vidū, un tur iecerēts būvēt fermu. Vācu investori šīs ieceres īstenošanai gatavi ieguldīt trīs miljonus latu.

Šajā ražošanas procesā tiks veidots maksimāli noslēgts cikls - no nobarojamo cūku mēsliem plānots ražot biogāzi un siltumu, bet pēc tam atlikušais substrāts kā mēslojums tiks izkliedēts pa apkārtējo zemnieku laukiem, no kuriem pēc tam savukārt tiks iegūti lauksaimniecības graudi, stāstījusi SIA Mālpils agro direktore Anita Lancmane. Uzņēmums plānojot nodarbināt 16 personas, taču ieguvēji būšot arī, piemēram, lopbarības sagatavošanā, graudaudzēšanā iesaistītie iedzīvotāji, uzskata šīs ieceres autori.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Rīgas pilsētas būvvaldei šodien sākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus pašlaik būvē SIA Re&Re, jo tieši šis uzņēmums veica sabrukušā veikala Maxima būvdarbus, informēja Ušakova preses sekretāre Olga Proskurova.

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Luste biznesa portālam db.lv šorīt vēl nevarēja pateikt, kuri ir tie Re&Re būvobjekti, kas tiks pārbaudīti pirmie. Taču tuvākajā laikā viņa solīja par to informēt. Saskaņā ar viņas teikto, visticamāk, tiks pārbaudīts arī tāds liels būvobjekts kā Gaismas pils. Vaicāta, vai ir radušās aizdomas, ka arī citos Re&Re būvobjektos varētu būt kādas nopietnas problēmas, I. Luste uzsvēra, ka ārkārtas pārbaudes ir N. Ušakova rīkojums.

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ir iesaistījušies glābšanas darbos, pašvaldības policija palīdz norobežot nelaimes vietu un nodrošina, lai netiktu traucēts glābēju darbs, kā arī netiktu pieļauti nekādi marodierisma gadījumi, informēja Rīgas domē.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Iebīdot autostāvvietā puķu podus, pašvaldība steigā novērš projekta nepilnības Raiņa un Pētera ielas krustojumā Jelgavā, šodien vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Lai uzlabotu Raiņa un Pētera ielas krustojuma pārskatāmību, pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» krustojumam tuvāk ierīkotajā autostāvvietā pretī Raiņa ielas 21. namam nolikusi puķu podus. Kādi nezināmi cilvēki, iespējams, auto novietotāji, kam toveri traucē, aizvakar tos izcēluši no stāvvietas un nolikuši ietves malā.

Pirms pāris gadiem par 5,4 miljoniem eiro veiktās Raiņa ielas rekonstrukcijas projektētāji Jelgavas uzņēmums «3C» gan uzskatot, ka krustojums ir pietiekami pārskatāms, ziņo laikraksts.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Lauksamnieciskās produkcijas ražotājam SIA Pampāļi labos finanšu rādītājus nodrošinājusi labā ražība un jaunā biogāzes ražotne.

Saldus novada uzņēmums SIA Pampāļi pērn saražojis 1,253 tūkst.t ziemas rapša, 7,105 tūkst.t graudu, 5,996 tūkst.t pilnpiena un 6,705 tūkst MWh elektroenerģijas.

2012.gadā SIA Pampāļi īstenojušo projektu biogāzes ražošanai no lauksaimniecības izcelsmes biomasas, substrāts biogāzes ražošanai ir saimniecībā saražotie kūtsmēsli, kā arī speciāli audzētā enerģētiskā kultūra – kukurūza 334,6 ha platībā. Papildus biogāzes ražošanā uzņēmums analizē vairākus iespējamos substrātus, kuros tiks iekļauti arī graudu tīrīšanas atlikumi, zāles skābbarība, kā arī dažādi tīrumu zālāji.

Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn SIA Pampāļi apgrozījums palielinājies par 64,65%, sasniedzot 3,695 milj.Ls, savukārt uzņēmuma peļņas pieaugums veidojis 46,55%. Aizvadīto gadu SIA Pampāļi noslēguši ar 1,251 milj.Ls lielu peļņu. Kā norāda uzņēmuma vadība, peļņas pieaugums panākts, pateicoties augkopības produkcijas labajai ražībai un noietam tirgū, kā arī jaunajai biogāzes ražotnei.

Ziemā slīdamības mazināšanai galvenokārt tiek izmantots nātrija hlorīds, zinātnieki neiebilst pret tā kaisīšanu, taču iesaka izmantot īpašu substrātu augu aizsardzībai

Relatīvi vismazāko iespaidu uz vidi atstāj sīkšķembiņu, smilts un grants izmantošana. «Tās nav lētas, bet ir atzīstamas tehnoloģijas mazākās pilsētās uz zemas intensitātes ceļiem ar nelielu kustības ātrumu, bet pie nosacījuma, ka ielu un ceļu ūdens atvades sistēmas tam ir paredzētas. Ir valstis, kur atsevišķu ielu vai ielu posmu un trotuāru apsildei ziemā tiek izmantota elektrība. Tas viss diemžēl nedarbojas un nebūs efektīvi uz maģistrālēm un lielajiem autoceļiem ar lielu kustības ātrumu un intensitāti,» ir pārliecināts G. Karps. Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides aizsardzības katedras profesors Māris Kļaviņš atzīst, ka ceļu sālīšanas ietekme uz apkārtējo vidi nav dramatiski liela, taču var veicināt to virsmas eroziju un palielināt hlorīda jonu koncentrāciju, kā rezultātā cieš ceļmalās esošie koki, īpaši jutīgas ir liepas un apstādījumi pilsētās – gan kokaugi, gan krāšņumaugi. LU ir veikti pētījumi par to, kā nātrija hlorīds ietekmē liepu vitalitāti, un secināts, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz to augšanu un izsauc lapu nekrozi jeb atmiršanas procesu. Pērn LU zinātnieki ir izstrādājuši augsnes ielabotāju – substrātu, kas novērš sāļuma radīto nelabvēlīgo ietekmi un nātrija hlorīda toksisko iedarbību uz augiem pilsētvidē. Tā kā substrāts ir aptuveni divas reizes dārgāks par kūdru, Rīgas pašvaldība par to nav izrādījusi interesi, saka M. Kļaviņš.

Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju Topošais Taksonomikas regulas projekts paredz, ka kūdra un kūdras produkti neietilps klimatam draudzīgas saimniekošanas ietvarā; kūdras nozare un stādaudzētāji prasa šādas normas svītrošanu.

Tādas bažas skanēja seminārā – diskusijā Kūdras nozares izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļajā kursā jeb cik ilgi vēl audzētājiem Latvijā un Eiropā būs pieejama kūdra, kurā lielākā uzmanība tika veltīta pieņemtajiem un topošajiem normatīviem, kas nākotnē būtiski var ietekmēt ne tikai kūdras ieguvi, tās produktu ražošanu, bet arī stādu audzētājus, lauksaimniekus un mežsaimniekus.

Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) aug, tomēr šajā nozarē strādājošajiem un to produktu patērētājiem stādaudzētājiem, kā arī lauksaimniekiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, jo to rezultātā kūdra varot kļūt par deficītu.

Būvfirmas SIA Re&Re pārstāvji kopā ar veikala Maxima projekta tehniskajiem uzraugiem, projektētājiem un konstruktoriem patlaban atrodas notikuma vietā, taču veikala Maxima jumta iebrukšanas cēloņus vēl nevar komentēt, informēja Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume.

«Par šīs traģēdijas patieso iemeslu ir pāragri spriest, tas tiks noteikts izmeklēšanas laikā. Šobrīd dzirdētas dažādas versijas, pat par sprādzieniem. Tā kā būvdarbi tika veikti stingri pēc projekta, citus sabrukšanas cēloņus mēs šobrīd nevaram komentēt,» sacīja Straume.

Viņa piebilda, ka arī Re&Re ir šokā par notikušo un izsaka līdzjūtību visiem cietušajiem un viņu tuviniekiem.

Iebrukušo veikalu Maxima projektēja arhitektu birojs Kubs, kurā strādā arhitekti Zane Kalinka, Andris Kalinka un Juris Lauris.

Informācija arhitektūras portālā A4D liecina, ka projektētās ēkas Priedaines ielā 20 pirmajā stāvā un piebūvē izvietots tirdzniecības centrs, bet, sākot no otrā stāva, paredzēti dzīvokļi. Ēkas dzīvojamā daļa sastāv no divām sekcijām, katrā sekcijā izvietota viena kāpņu telpa un divi lifti, viens no tiem - ugunsdzēsības.

Lai mazumtirdzniecībā varētu tirgot organiskos augsnes aizvietotājus no kūtsmēsliem, ražotājiem jāpilda drastiskas prasības

Ne visi lauksaimnieki prasības spēj pildīt, līdz ar to dažu projektu realizēšana aizkavējusies, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Veckūkuri saimniece Ilvija Jakovina stāsta, ka plānojusi sākt dabiska augsnes bagātinātāja ražošanu, taču šī iecere pagaidām cietusi fiasko sarežģīto prasību dēļ. Tā kā Veckūkuri ir piena lopkopības saimniecība, ik dienas tiek saražoti kūtsmēsli, ko bija iecere pārstrādāt. Saimniecībā ir separators, kas kūtsmēslus izseparē – šķidrā frakcija nonāk uz laukiem, bet no sausās bija plānots gatavot organisko mēslojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecībā. «Augsnes bagātinātāju plānojam ražot no lopkopības blakusprodukta - kūtsmēsliem, tādā veidā lietderīgi izmantojot to, kas visbiežāk tiek nenovērtēts un uzskatāms par traucējošu pārpalikumu lopkopībā. No kūtsmēsliem tiks veidots sausais substrāts, kas būs dabisks augsnes bagātinātājs, kas ražots tepat Latvijā,» liecina informācija saimniecības mājaslapā. Šāda substrāta ražošana saimniecībai dotu iespēju saprātīgi izmantot kūtsmēslus un efektīvi paildzināt to izmantošanas iespējas, savukārt patērētājam būtu iespēja savu zemi aplaimot ar dabisku un vietējās izcelsmes augsnes bagātinātāju. Tomēr šobrīd tas nav izdevies. «Pagaidām esmu atteikusies no šīs idejas, jo ES regulas, kas jāpilda, ir pārāk drastiskas. Tas mēsls ir vienu stundu 70 grādos jāpasterizē vai jākompostē, citādi mazumtirdzniecībā pie gala patērētāja tas nevar nonākt. Mēsli ir pieskaitīti II kategorijas blakusproduktiem kopā ar citām dzīvnieku atliekvielām. Tas nozīmē, ka sūds kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts ir jāpasterizē un šis fakts ir jāpierāda Pārtikas un veterinārajam dienestam,» skaidro I. Jakovina.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Lejasciemieti Gunāru Lapkašu gribas saukt par rododendru fanātiķi, jo viņš šos košumkrūmus, ko dēvē arī par rožu krūmiem, audzē aptuveni 20 gadus. Šo gadu laikā viņš pamatīgi ir izzinājis šo krūmu kaprīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Rododendri ir vieni no tiem krāšņumaugiem, kuri tiek stādīti ne tikai piemāju dārzos, bet arī plaši parkos un skvēros. Gunārs stāsta, ka cilvēki bieži vien viņam zvanot un interesējoties, vai pie viņa var iegādāties rododendru stādus, jo daudzi tos labprāt izvēlas pasniegt saviem tuviniekiem vai draugiem kā dāvanu.

Rododendru stādus viņš audzē pats no sēklām. Gunāra dārzā vairākās vietās aug dažāda vecuma rododendru stādi. Cik tas ir vecs, iespējams noteikt pēc lapu vainaga skaita. Gada laikā izaug viens vainags. «Man šogad rododendri pārziemojuši ļoti labi. Februārī martā saulē rododendri neapdega, nebija arī aukstas naktis, līdz ar to tie šogad zied skaisti,» saka Gunārs.

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Lai izvērstu lucernas audzēšanu un pārstrādi vietējam un eksporta tirgum, Dobelē darbu sāks jaunbūvēta lucernas granulu rūpnīca, informēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Agrario pārstāve Iveta Savdona.

Viņa norādīja, ka pirms diviem gadiem kooperatīvs nodibināja meitasuzņēmumu SIA Alfa Agro ar mērķi izveidot zāles miltu un granulu rūpnīcu ar kooperatīva biedru, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Rūpnīcā investēti 4,5 miljoni eiro, pārstrādes jauda būs 12 000 tonnu lucernas sezonā, savukārt ziemas mēnešos tiks granulēts siens un salmi lopbarībai un pakaišiem. Izejviela būs vietējā, turklāt tā tiks papildus apstrādāta ar karsto gaisu, tādējādi pilnībā izslēdzot bakterioloģisko piesārņojumu.

«Patlaban sākts ražošanas process, pie pircējiem ir nonākusi pirmā partija ar saražotajām granulām. Lucerna tiek izmantota lopbarībā, to var izēdināt gandrīz visām mājdzīvnieku sugām - gan liellopiem, zirgiem, aitām, kazām, vistām, trušiem, gan arī kamieļiem un ēzeļiem, » sacīja Savdona.