Grozījumus otrdien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Jāatgādina, ka pašlaik Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulē substrātu apriti.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Aiga Mitre stāsta, ka pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par apritē esošo substrātu kvalitāti. Proti, ir konstatēti vairāki gadījumi, kad uz iepakojuma rakstīts «substrāts», taču, izvērtējot marķējumu, redzams, ka tiek tirgoti mēslošanas līdzekļi, kas darīts, lai tie nebūtu jāreģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā. Tāpēc problēmas risināšanai nepieciešams noteikt prasības un kontroles procedūru substrātu apritei.
Raksti par tēmu
To, ka šo jomu nepieciešams regulēt, atbalsta dārzkopji. Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa skaidro, ka šobrīd trūkst substrāta definīcijas un par substrātu tiek dēvēts gan biogāzes ražošanas procesā iegūtais digestāts, gan importēti maisījumi, ko izmantot augu audzēšanā. Taču digestāta iegūšanā kā izejvielu atsevišķas ražotnes izmanto beigtus lopus jeb kautuvju blakusproduktus, kas var radīt atsevišķu slimību bīstamību. «Ja nav substrātu regulējuma, var gadīties, ka, labu gribot, kāds var izdarīt daudz slikta, nezinot, piemēram, digestāta izcelsmi. Ja gribam drošu pārtiku, šāds regulējums ir vajadzīgs,» uzsver Mūsmāju dārzeņu vadītāja.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
