Novembrī turpinājās jau oktobrī novērotā tendence un kopbudžeta izdevumi ievērojami pārsniedza ieņēmumus, veidojot finansiālo deficītu 172,2 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā vienpadsmit mēnešos kopbudžetā uzkrātais pārpalikums samazinājās un atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem bija 68,2 miljoni eiro.
Pārpalikumu kopbudžetā vienpadsmit mēnešos pamatā veidoja pārpalikums valsts budžetā 78,4 miljoni eiro (tai skaitā pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā 107,5 miljoni eiro) un deficīts pašvaldību budžetos 10,2 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada vienpadsmit mēnešiem kopbudžeta pārpalikums ir par 163,4 miljoniem eiro mazāks, pieaugot izdevumiem straujāk (+3,5%) nekā ieņēmumiem (+1,2%).
Finanšu ministrija (FM) minētās tendences ir ņēmusi vērā, sagatavojot Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu 2015. gadam, paredzot vispārējās valdības budžeta deficītu 2014. gadā 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM sagatavos 2014. gada vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu janvāra beigās, kad būs pieejami operatīvie Valsts kases dati par gadu kopumā, taču faktiskos datus par 2014. gada vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu Centrālā statistikas pārvalde sagatavos nākamā gada aprīlī.
Analizējot kopbudžeta ieņēmumu daļu, kas salīdzinājumā ar 2013. gada vienpadsmit mēnešiem pieauga par 94 miljoniem eiro jeb 1,2%, jāsecina, ka lielāko pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumi vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu pieauga par 239,5 miljoniem eiro jeb 4,1%.
Palēninoties ekonomikas izaugsmei, nodokļu pieauguma temps arī kopumā kļuvis lēnāks, taču ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi mīkstināja efektīvāka nodokļu administrēšana un atsevišķu nodokļu pozīciju laba izpilde. Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam, kas sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, lielāko pieaugumu vienpadsmit mēnešos nodrošināja ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (par 126,3 miljoniem eiro jeb 8,2%), kā arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (pieaugums par 48,5 miljoniem eiro jeb 4,0%).
Šā gada vienpadsmit mēnešos kopbudžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2013. gada atbilstošo periodu pieauga straujāk nekā ieņēmumi – par 257,4 miljoniem eiro jeb 3,5%. Lielākais izdevumu pieaugums bija vērojams subsīdijām un dotācijām (par 124,9 miljoniem eiro jeb 8,6%), kā arī atlīdzībai (par 102,7 miljoniem eiro jeb 6,7%). Izdevumu pieaugumu atlīdzībai noteica minimālās darba samaksas paaugstināšana un algu izlīdzināšana valsts sektorā strādājošajiem.
Savukārt, lielākais dotāciju pieaugums bija vērojams veselības aprūpei, kā arī ES fondu projektiem satiksmes un uzņēmējdarbības un inovāciju jomā. Atsevišķās pozīcijās šā gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar situāciju pagājušajā gadā, kopbudžeta izdevumi pat samazinājās, piemēram, precēm un pakalpojumiem (par 6,7 miljoniem eiro jeb 0,7%) un kapitālajiem izdevumiem (par 11,9 miljoniem eiro jeb 1,6%). Kapitālie izdevumi samazinājās, galvenokārt samazinoties pašvaldību budžeta izdevumiem investīcijām, īstenojot ES fondu projektus.
Atbilstoši šā gada 17. decembrī Saeimā pieņemtajam likumam Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā tiek plānots 1,0% no IKP apmērā.