Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais «Parex banka» restrukturizācijas plāns paredz, ka akciju sabiedrības «Reverta» darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu «Reverta» uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir nodibinājusi meitas sabiedrību SIA «REAP» (REAP). Šādu risinājumu iepriekš atbalstīja Ministru kabinets (MK). Pēc tiesvedību procesu pabeigšanas jaunizveidotā kapitālsabiedrība darbību izbeigs, informē PA.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam š.g. 29. maijā «Reverta» kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā. Izvērtējot likvidācijas gaitu, «Reverta» iepriekš ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, «Reverta» pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

AS Reverta februārī ir veikusi kārtējo procentu maksājumu Valsts kasei 3,7 miljonu eiro apmērā, informē Reverta.

Kopš 2010. gada 1. augusta Valsts kasei ir atmaksāts 430,1 miljons eiro, bet kopumā valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 690,3 miljonus eiro, tostarp 16 miljonus eiro nodokļu maksājumu veidā.

Atgūto līdzekļu daudzums 2016. gada beigās sasniedza 740,3 miljonus eiro jeb 66 % no visiem Revertā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, tā pārsniedzot Reverta vadības sākotnējās aplēses.

Šobrīd Reverta kredītportfelī ir atlikuši tikai objekti ar sarežģītu un laikietilpīgu izstrādes gaitu. Pārējos aktīvus Reverta savā darbības laikā jau ir izstrādājusi, realizējusi un atgūto naudu atmaksājusi valstij. Ņemot vērā Reverta noteikto ierobežoto darbības laiku, šobrīd atlikušajiem aktīviem tiek meklēts investors, lai līdz 2017. gada beigām Reverta varētu beigt saimniecisko darbību.

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Akciju sabiedrības Reverta 2017. gada pirmo sešu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas Reverta ir atguvusi 14,2 miljonus eiro, veikusi 7,3 miljonu eiro lielu procentu maksājumu Valsts kasei un izveidojusi naudas līdzekļu uzkrājumu nākamajam maksājumam. Savukārt Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šī gada 30. jūnijam Reverta atgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 754,5 miljonus eiro. Valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 698 miljonus eiro, no tiem 434 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Tādējādi Reverta ir atguvusi vairāk nekā 67 procentus no uzņēmumā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, kas būtiski pārsniedz sākotnējās aplēses un nozares vidējos rādītājus.

Kompānijā norāda, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Reverta turpināja darbu pie problemātisko aktīvu izstrādes un naudas atgūšanas, vienlaicīgi uzsākot arī kredītu portfeļu pārdošanu un uzņēmuma sagatavošanu plānotajai likvidācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā labi rezultāti gūti arī no nekustamo īpašumu realizācijas - kopējā pārdošanas summa veidoja 4,8 miljonus eiro. Portfeļa apjoms samazinājās līdz 37 objektiem, un to pārdošanu plānots veikt līdz uzņēmuma darbības beigšanai.

Akciju sabiedrība Reverta apstiprinājusi konsultanta SIA KPMG Baltics ieteikto kredītportfeļa pircēju un ar potenciālā investora piedāvājumu ir vērsusies valdībā. Līgums ar izvēlēto investoru par Reverta kredītportfeļa pārdošanu varētu tikt parakstīts jau tuvāko dienu laikā, informē Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Ņemot vērā, ka investors ir starptautiska, respektabla komercsabiedrība, kas strādā brīvā tirgus un konkurences apstākļos, labas prakses principi un abu pušu vienošanās investora vārdu paredz atklāt nekavējoties pēc līguma parakstīšanas.

Reverta valde un padome lēmumu par potenciālā investora izvēli ir pieņēmusi, balstoties uz tādiem kritērijiem kā nozares standartiem un pasaules praksei atbilstoši organizētu caurspīdīgu pārdošanas procesu, saņemto labāko saistošo piedāvājumu finansiālo, darījuma struktūras un līgumu juridisko risku izvērtējumu, kā arī potenciālā investora nevainojamu reputāciju un uzticamību.

Kā jau ziņots iepriekš, 2016.gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu uzsākt Reverta kredītportfeļa pārdošanas procesu. Īstenojot šo lēmumu, Reverta noslēdza līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA KPMG Baltics par kredītportfeļa pārdošanas procesa organizēšanu. 2016.gadā no uzrunātajiem 64 potenciālajiem investoriem konfidencialitātes līgumus parakstīja 15 interesenti, un jau 2016. gada novembrī tiem tika piešķirta pieeja datu telpai. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto informāciju, septiņi potenciālie investori izteica nesaistošos piedāvājumus. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas četru labāko piedāvājumu izteicēji tika uzaicināti piedalīties padziļinātajā "Reverta" kredītportfeļa izpētē, lai pēc tam iesniegtu saistošos piedāvājumus.

Nasdaq Riga pieņēmusi lēmumu izslēgt AS Reverta obligācijas no Baltijas Parāda vērtspapīru saraksta, par pēdējo obligāciju tirdzniecības dienu nosakot 2017. gada 24. oktobri, liecina paziņojums biržā.

Reverta 19. oktobrī vērsās biržā ar lūgumu izslēgt AS Parex banka emitētās obligācijas no regulētā tirgus.

Lūgums pamatots ar šā gada 1. jūlijā uzsākto Reverta likvidācijas procesu un Latvijas Republikas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta «Atbalsta atmaksa pirms pakārtoto saistību izpildes» noteikumiem.

«Likums nepārprotami nosaka, ka no obligācijām izrietošās »Reverta« saistības ir pakārtotās saistības, kas atmaksājamas tikai pēc pilnīgas valsts izsniegtā atbalsta atmaksas,» norāda «Reverta» likvidatore Ruta Amtmane.

Jau ziņots, ka 2017. gada 29. maijā «Reverta» akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu. Līdztekus likvidācijas procesam un darbam ar kredītportfeļa nodošanu investoram «Gelvora», «Reverta» turpina veikt procentu maksājumus Valsts kasei. Šā gada laikā Valsts kasei ir samaksāti 11 miljoni eiro, bet kopš 2010. gada 1. augusta valsts dažādu maksājuma veidā ir saņēmusi vairāk nekā 700 miljonus eiro.

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

AS Reverta neauditētie 2016. gada finanšu rezultāti liecina, ka 2016. gadā atgūto līdzekļu daudzums sasniedzis 74,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 61,3 miljoniem eiro analogā 2015. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šāda rezultāta pamatā ir vairāku liela mēroga projektu realizācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, kuru izstrāde prasīja daudzu gadu darba.

Lielākie 2016. gadā realizētie projekti: Lietuvas kredītu projekts (10,6 milj. eiro), Meridiāns – vērtīgs zemes gabals Tallinā (9 milj. eiro), airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījums (6,19 milj.eiro), un komercplatības Maskavā Frunzenskaja Naberežnaja (2,3 milj. eiro).

Valsts kasei pārskata periodā ir atmaksāti 60 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni eiro tika novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 20 miljoni eiro procentu maksājumiem par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankā.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas «Reverta» līdz gada beigām pārņems Privatizācijas aģentūras (PA) jaunizveidota meitassabiedrība, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja PA vadītājs Vladimirs Loginovs.

Viņš sacīja, ka PA plāno dibināt jaunu meitassabiedrību, kas pārņems «Reverta» aktīvus un turpinās ar tiem strādāt, lai pēc tam varētu likvidēt «Revertu».

«Ir tiesvedības pret »Revertu«, kas neļauj to likvidēt, savukārt ir lietas, kurās »Reverta« ir prasītāja un attiecīgi PA meitassabiedrība pārņems šīs lietas,» skaidroja Loginovs.

Pēc viņa teiktā, «Reverta» būtu jālikvidē līdz šī gada beigām, bet, ņemot vērā tiesvedības, ir maz ticams, ka iestāde tiks likvidēta. «Katrā ziņā »Revertas« darbība būs pabeigta līdz gada beigām, bet dažu tiesvedību dēļ sabiedrības likvidācija ieilgs,» sacīja Loginovs.

PA meitassabiedrību plānots izveidot līdz šā gada beigām un par šo lēmumu jau informēta arī Eiropas Komisija. Pēc Loginova teiktā, PA meitassabiedrība un «Reverta» kādu brīdi darbosies paralēli.

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» 2017. gada novembrī ir veikusi procentu maksājumus Valsts kasei septiņu miljonu eiro apmērā. Šā gada laikā Valsts kase no «Reverta» procentu maksājumos ir saņēmusi jau 18 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

«Reverta» likvidatore Ruta Amtmane norāda: «Šobrīd mūsu darbs rit atbilstoši plānam - veicam paredzētos maksājumus Valsts kasei, tikko pilnībā pabeidzām kredītportfeļa pēdējās un apjomīgākās daļas nodošana investoram Gelvora, kā arī aktīvi turpinām visai sarežģīto un apjomīgo Reverta likvidācijas procesu.»

Vēl vienu, pēdējo, procentu maksājumu Valsts kasei «Reverta» plāno veikt šā gada decembra beigās.

Kopš 2010. gada 1. augusta «Reverta» no problemātiskajiem aktīviem ir atguvusi vairāk nekā 763 miljonus eiro, kas veido 70 procentus no visiem «Reverta» atstātajiem problemātiskajiem aktīviem. Šis rādītājs būtiski pārsniedz «Reverta» vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē.

AS Reverta šā gada augustā Valsts kasei samaksājusi 3,7 miljonus eiro lielu procentu maksājumu, kā arī sekmīgi pabeigusi kredītportfeļa 2. daļas nodošanu investoram Gelvora, liecina Reverta paziņojums Nasdaq Riga.

«Iepriecina, ka sadarbība ar Reverta kredītportfeļa pircēju ir izveidojusies ļoti konstruktīva. Tas dod mums iespēju kredītu lietu nodošanu veikt raiti, ievērojot līgumā paredzētos termiņus un jāatzīmē, ka tie ir visai saspringti,» uzsver Reverta likvidatore Ruta Amtmane.

Ruta Amtmane norāda«: Darījums ar kredītportfeļu pircēju Gelvora paredz, ka Reverta kredītportfelis investoram tiek nodots trijās daļās. Šobrīd esam uzsākuši darbu pie trešās – skaitliski vislielākās – kredītportfeļa daļas nodošanas».

Darījuma ietvaros Reverta investoram jānodod 4500 kredītu lietu un šajā procesā ir iesaistītas abas puses. Līgumu ar SIA Gelvora un UAB Gelvora par kredītportfeļa pārdošanu Reverta parakstīja 2017. gada 22. jūnijā.

Akciju sabiedrība Reverta 2017. gada 5. , 12. un 13. maijā veica kārtējos procentu maksājumus Valsts kasei par kopējo summu 3,6 miljonu eiro apmērā.

Paralēli intensīvajam darbam pie atlikušo problemātisko kredītu portfeļu pārdošanas un vienlaicīgi arī uzņēmuma sagatavošanai plānotajam likvidācijas procesam, Reverta šā gada pirmajos trijos mēnešos ir atguvusi vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Tādējādi kopējais Reverta atgūto līdzekļu daudzums 2017. gada marta beigās sasniedza jau 754 miljonus eiro jeb 67 % no visiem Reverta atstātajiem problemātiskajiem aktīviem. „Reverta” jau iepriekš ir uzsvērusi, ka šāds rezultāts būtiski pārsniedz gan uzņēmuma vadības sākotnējās aplēses, gan arī problemātisko aktīvu nozares vidējos rādītājus.

Īstenojot Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu, kas paredz Reverta portfeļa izstrādi un uzņēmuma darbības izbeigšanu līdz 2017. gada beigām, Reverta ar konsultantu SIA KMPG Baltics turpina strādāt pie kredītportfeļu pārdošanas. Šobrīd tiek izvērtēti četri saistošie investoru piedāvājumi, lai jau šā gada maijā labāko no tiem varētu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam.

Akciju sabiedrības Reverta auditētie 2016. gada finanšu rezultāti liecina, ka 2016. gadā atgūto līdzekļu daudzums sasniedzis 74,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 61,3 miljoniem eiro analogā 2015. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šāda rezultāta pamatā ir vairāku liela mēroga projektu realizācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, kuru izstrāde prasīja daudzu gadu darba, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Lielākie 2016. gadā realizētie projekti: Lietuvas kredītu projekts (10,6 milj. eiro), Meridiāns – vērtīgs zemes gabals Tallinā (9 milj. eiro), airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījums (6,19 milj.eiro), un komercplatības Maskavā Frunzenskaja Naberežnaja (2,3 milj. eiro).

Valsts kasei pārskata periodā ir atmaksāti 60 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni eiro ir novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 20 miljoni eiro procentu maksājumiem par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankā.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Akciju sabiedrība Reverta ceturdien, 22. jūnijā, parakstījusi līgumu ar SIA Gelvora par kredītporteļa pārdošanu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai un līguma nosacījumiem darījums stāsies spēkā pēc pārraugošo institūciju piekrišanas saņemšanas, liecina kompānijas sniegtā informācija Nasdaq Riga biržā.

Darījuma ietvaros Reverta investoram pakāpeniski nodos 4,5 tūkstošus kredītlietu. Šajā procesā būs iesaistītas abas darījuma puses un lēšams, ka darba izpilde aizņems aptuveni trīs mēnešus.

Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Investors SIA Gelvora ir starptautiska kompānija, kas ietilpst Zviedrijas finanšu holdinga Marginalen AB sastāvā. Reverta valdes un padomes lēmumu par potenciālā investora izvēli noteica tādi kritēriji kā nozares standartiem un pasaules praksei atbilstoši organizēts caurspīdīgs pārdošanas process, saņemto labāko saistošo piedāvājumu finansiālo, darījuma struktūras un līgumu juridisko risku izvērtējums, kā arī potenciālā investora nevainojama reputācija un uzticamība.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» ir veikusi pēdējo procentu maksājumu 1,9 miljonu eiro apmērā, informē «Revertas» Komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa.

Tostarp 540 tūkstoši eiro samaksāti Valsts kasei, savukārt 1,4 miljoni eiro ir pārskaitīti jaunizveidotajai VAS «Privatizācijas aģentūra» meitas kompānijai SIA «REAP» (REAP), kas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ir atlikušo prasījuma tiesību un neizstrādāto «Revertas» aktīvu pārvaldītāja.

«Atbilstoši plānotajam, 2017. gada nogalē esam sekmīgi pabeiguši «Reverta» atlikušo prasījuma tiesību un aktīvu nodošanu REAP, līdz ar to «Revertas» faktiskā darbība ir beigusies», norāda «Revertas» likvidatore Ruta Amtmane.

«Šobrīd noris darbs pie vietējo un ārvalstu filiāļu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī joprojām saņemam iebildumus no kreditoriem, kuru prasījumus kā nepamatotus «Reverta» jau ir noraidījusi», skaidro R. Amtmane.