Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībā uz laiku iecelt FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāju Kristīni Černaju-Mežmali.

Pirms lēmuma par viņas iecelšanu amatā Saeimas vairākums balsoja par atlūgumus iesniegušo FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa un FKTK priekšsēdētāja vietnieces Guntas Razānes atbrīvošanu no amata.

Černaja-Mežmale šorīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja, ka viņas mērķis ir nodrošināt FKTK nepārtrauktu darbību līdz brīdim, kamēr tiks atrasts jauns FKTK vadītājs. «Pilnībā apzinos situācijas nopietnību, esmu iepazinusies ar «Moneywal» ziņojumu. Man ir FKTK darbinieku atbalsts, galvenais uzdevums ir nodrošināt šīs organizācijas darba turpināšanu,» viņa teica, piebilstot, ka patlaban nav izskatījusi iespēju piedalīties konkursā uz FKTK vadītāja amatu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam izraudzītā Santa Purgaile atturēsies pieņemt lēmumus, kas būs saistīti ar viņas pašreizējo darba devēju - banku «Citadele», ceturtdien preses konferencē paziņoja Purgaile.

Līdz šim FKTK vadītāja amata pretendente strādājusi bankā «Citadele» un arī «SEB bankā».

FKTK priekšsēdētāja pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis mediju pārstāvjiem apliecināja, ka Purgailes atbilstība amatam tika rūpīgi vērtēta, tostarp analizēts arī iespējamais interešu konflikts. Viņš uzsvēra, ka interešu konflikts netika saskatīts.

Savukārt Purgaile norādīja, ka viņa FKTK vadītājas amatā atturēsies pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz banku «Citadeli».

Tāpat Citskovskis informēja, ka valdība lēmumu par Purgaili varētu pieņemt 24.septembrī, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Par līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā valdība plāno lemt nākamajā nedēļā, 1.oktobrī.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc valdību veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valdībā šis jautājums tiks izskatīts nākamajā otrdienā, savukārt šonedēļ Purgaile tiksies ar Saeimas frakcijām, dodot iespēju tām noskaidrot sev interesējošu informāciju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda cerību, ka Saeima pie jautājuma izskatīšanas varētu ķerties uzreiz pēc valdības lēmuma - vai nu jau nākamajā nedēļā, vai, vēlākais, pēc nedēļas.

Purgaile uzvarēja konkursā uz FKTK padomes priekšsēdētāja amatu. Viņas kandidatūra tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā, taču gala lēmums par iecelšanu amatā būs jāpieņem Saeimai. Purgaile kopš 2012.gada strādā bankā «Citadele». Sākotnēji viņa bija biznesa attīstības direktore, bet vēlāk - no 2017.gada - korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Purgaile ir arī bankas «Citadele» valdes locekle. Kopš 2017.gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Purgailes darbavieta bija «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012.gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam viņa vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi. Purgaile ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņa apguvusi arī vadības prasmju programma Vallenbergas institūtā (Wallenberg Institute) Zviedrijā. Purgaile teicami pārvalda angļu un krievu valodu.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, tomēr šādā gadījumā būtu strikti jānodala monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkcijas, kā arī jānodrošina, lai tiesvedībās ar uzraugu netiek skartas Latvijas Bankas rezerves, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Detalizēts vērtējums vēl ir jāveic, bet potenciālo ieguvumu ir vairāk. Viens ir saistīts ar informācijas apmaiņu - tā būtu ātrāka un efektīvāka. Tas pats attiecas uz skatījumu un spēju ietekmēt finanšu pakalpojumu tirgus attīstību nākotnē. Tā, manuprāt, būtu jaudīgāka. Tāpat Latvijas ekonomika ir maza, tādēļ vienmēr ir jautājums par kvalificētiem speciālistiem. Vienā institūcijā ir iespējams rast daudz labāku sinerģiju attiecībā uz dažāda veida kompetencēm," teica Kazāks, piebilstot, ka mazsvarīgs nav arī izmaksu samazināšanas jautājums.

Tomēr viņš uzsvēra, ka potenciālā abu institūciju apvienošana rada arī vairākus riskus, kuri jāņem vērā, pieņemot lēmumus.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Valdību veidojošās partijas Santas Purgailes kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam rīt valdībā, visticamāk, nolems virzīt apstiprināšanai Saeimā, tomēr koalīcijas partijas jautājuma vieglu izskatīšanu parlamentā nesola.

Partiju apvienības «Jaunā vienotība» pārstāvis Arvils Ašeradens pēc koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka jautājums par Purgailes kandidatūras virzīšanu FKTK vadītājas amatam valdībā tiks skatīts rīt, paužot cerību, ka tiks panākta vienošanās par viņas apstiprināšanu.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskais spēks ir ticies ar Purgaili. «Ar to patlaban pietiek, lai mēs dotu zināmu uzticības kredītu, lai ministri ļautu šim jautājumam virzīties tālāk, taču tas absolūti nenozīmē solījumu, ka Saeimas deputātiem būs tieši tāds pats balsojums,» uzsvēra Dzintars, piebilstot, ka Purgaile jau ir tikusi brīdināta par politiskā spēka vēlmi ar viņu tikties atkārtoti, kad jautājums nonāks parlamentā. "Diskusiju turpināsim un patlaban neliksim šķēršļus,» solīja politiķis, uzsverot, ka parlamenta līmenī varētu būt citādākas diskusijas.