Kafejnīcas Frutever īpašniece Sofja Zaharova sapratusi, ka šī «nav mana lieta» un meklē pircēju savam uzņēmumam
«Sākums bija spožs, bet jau pēc pāris mēnešiem es sāku sajust, ka kaut kas nav kārtībā. It kā viss notiek, bet iedvesma un azarts pamazām zūd. Šo pieredzi var salīdzināt ar iemīlēšanos, kurai seko vai nu dziļa mīlestība, vai intereses izšķīšana. Manā gadījumā bija otrais. Un tas, protams, iespaidoja tālāko kafejnīcas dzīvi, kura attīstījās visai lēnām – vienkārši manī vairs nedega uguns. Martā es to skaidri apzinājos un nolēmu kafejnīcu pārdot,» saka S. Zaharova. Uzņēmumu viņa plāno pārdot par 29 tūkstošiem eiro, vienlaikus saprotot, ka, jo ātrāk kafejnīcai mainīsies īpašnieks, jo visiem būs labāk.
Vaicāta par nākotnes plāniem, S. Zaharova stāsta, ka iecerējusi pabeigt maģistra studijas. Iespējams, kādu laiku viņa pastrādās algotu darbu, bet šādā nodarbē viņa neredz sevi ilgtermiņā. «Uzņēmējdarbība mani ļoti saista. Tikai ne ēdināšanas sfērā,» viņa saka.
Apkopojot savas atziņas par uzņēmējdarbību, S. Zaharova teic, ka uzņēmums nav bērns, kā viņai šķita sākumā. «Uzņēmums ir drīzāk kā vīrietis vai sieviete – ja jūti, ka ar šo cilvēku nav labi, jāmēģina saprast, kāpēc tā, un, ja tā ir sirds, kurai šis cilvēks nepatīk, jāšķiras pēc iespējas ātrāk, lai cik daudzsološi nebūtu attiecību racionālie aspekti. Vismaz es esmu pret «aprēķina laulībām»,» viņa salīdzina. Tāpat uzņēmēja norāda, ka tad, ja cilvēks jūt, ka ir jāmēģina, tas ir jādara pat tad, ja neizdosies tā, kā iecerēts – pieredze ir nenovērtējama bagātība. «Prātam nav dots paredzēt labāko ceļu pie cilvēka lielā mērķa. Iespējams, Frutever nebija lemts kļūt par manu mūža nodarbi. Es pieņemu, ka tas bija kanāls, caur kuru iepazīties ar nenovērtējamiem cilvēkiem, kuri ir krasi mainījuši manu dzīves uztveri. Man ir grūti iedomāties, kā citādi mēs varētu satikties šajā dzīves posmā,» spriež S. Zaharova.
Par to, kā Sofja Zaharova sāka savu biznesu, lasi, klikšķinot šeit!
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
