Fragments no intervijas, kas publicēta 20. marta laikrakstā Dienas Bizness:
Pastāstiet par bankas biznesa modeli līdz šim, kas veidoja
ienākumus? Izskanējuši daudzi pārmetumi, ka vecais biznesa modelis bija
jāmaina, ka bijāt naudas skaitīšanas mašīna.
Bijām ļoti
pārsteigti lasīt šādus apgalvojumus, iespējams, paši nebijām to
pienācīgi izskaidrojuši. ABLV bija vispusīgs finanšu pakalpojumu
sniedzējs, aktīvu pārvaldītājs, biznesu un privātpersonu finansētājs.
Piemēram, 2017. gadā bankas ienākumi no pārskatījumiem veidoja vien
nepilnus 15% no kopējiem bankas ienākumiem. Mēs kā jebkura kredītiestāde
pelnījām no aktīvu pārvaldīšanas un kreditēšanas, un citām jomām.
Piemēram, bijām viens no lielākajiem kreditētājiem, savu portfeli rūpīgi
veidojot pēdējos piecus gadus. Tā kvalitāte ir izcila. Mūsu kreditēšana
Latvijā ir saistāma ar vairākām nozarēm, darbojāmies komercīpašumu,
viesnīcu attīstībā, loģistikas infrastruktūras un citu nozaru
finansēšanā. Šī pieredze un modelis, ka esam piesaistījuši naudu no
Austrumiem un izmantojām to Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanā,
nevienu brīdi neļāva šaubīties, ka mēs esam būtiski Latvijas ekonomikas
dalībnieki, esam nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa.
!Par to šobrīd vēl netiek runāts un netiek analizēts, arī tā ietekme uz ekonomiku nav izvērtēta.
Svarīgi uzsvērt, ka situācijā, kad Latvijai būtiski mazināsies pieejamās naudas resurss, kopumā kreditēšana var kļūt dārgāka. Pirmkārt, mazināsies konkurence, otrkārt, ar Latvijā noguldīto rezidentu depozītu naudu nepietiek, lai finansētu visus Latvijas izsniegtos kredītus un citus ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Par to šobrīd vēl netiek runāts un netiek analizēts, arī tā ietekme uz ekonomiku nav izvērtēta.
Papildus tam pēdējos gados veiksmīgi attīstījām tirdzniecības finansēšanas biznesu, dokumentārās operācijas, starptautisko biržas preču tirdzniecības darījumu finansēšanu, piemēram, dabas resursu vai izejvielu finansēšanu – tās preces, kam ir ļoti caurspīdīgas cenas un kas ir vienmēr pieprasītas. Šajā jomā veidojām labu pieredzi, piesaistot Šveices ekspertus. Manuprāt, mums bija Latvijā viena no labākajām komandām šajā virzienā. Tāpat mums bija veiksmīgs bizness nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā – New Hanza Capital, Pillar ir zīmoli, ar kuriem bijām pazīstami gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.
Raksti par tēmu
Ja jūs jautāsiet par riskiem, protams, pasaulē nav biznesa, kurā nav risku, vienmēr tādi pastāv, bet bijām pārliecināti, ka ar tiem tiekam galā, un uzskatījām, ka valstij tie ir akceptējami, ņemot vērā tos noteikumus un regulēšanas prasības, kas bija izvirzītas. Vēlreiz uzsvēršu, ka pēdējo gadu laikā jau samazinājām riskanto klientu skaitu par vairāk nekā 20%, savukārt biznesa apjomu par aptuveni 30%.
Vai banka ieviesa visus pirms pāris gadiem notikušā ASV kompānijas audita ieteikumus?
Jā, un atbilstoši ieteikumiem bija izteikti vairāki ierosinājumi, arī tādi, kas bija opcionāli: mēs ieviesām visus – gan tādus, ko varēja neieviest, gan tādus, kas atbilst labākajiem standartiem. Visi ieteikumi tika ieviesti savlaicīgi un apstiprināti, gan izmantojot mūsu iekšējo auditu, gan ārējo.
Vai banku bija iespējams glābt, un vai uzskatāt, ka valsts institūcijas darīja visu, lai aizstāvētu ABLV Bank?
Šobrīd mēs redzam, ka politiskais lēmums ir finanšu pakalpojumu eksportu Austrumu virzienā neattīstīt un ievērojami samazināt tā apjomus. Nupat izskanējušais mērķis pāris mēnešu laikā samazināt nerezidentu biznesa īpatsvaru līdz 5% nozīmē, ka šāds bizness faktiski tiek izbeigts. Nav iespējams banku biznesu šajā jomā turpināt ierastajā veidā. Vai šāds politiskais lēmums ir pareizs, un vai mēs būtu gatavi to atbalstīt? Mēs uzskatām, ka šis bija ļoti labs un ienesīgs bizness, no kura labumu guva visa Latvijas ekonomika. Biznesam bija jāpaliek un jāaug, ja nepieciešams, jāievieš vēl stingrāks regulējums, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, taču Latvijai tas bija būtisks. Turklāt nevar vērtēt tikai nomaksātos nodokļus, runa ir arī par saistītajiem uzņēmumiem, par pakalpojumu sniedzējiem, par citu biznesu attīstību, par pieejamajiem resursiem kreditēšanā kopumā.
Visu interviju Nogriezīs finanses attīstībai lasiet 20. marta laikrakstā Dienas Bizness.
