FM
priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās
nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma
piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās.
Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk
kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo
cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai
palielināsies.
Faktiski tiek
darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja
tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus
budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no
veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts
Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā
pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās
jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās
arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar
savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un
nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un
veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram,
karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.
Finanšu
ministrijas piedāvājums paredz palielināt akcīzi cigaretēm
2021.-2023. gada periodā par 5% ik gadus, bet cigarillām, cigāriem
un smēķējamai tabakai – 7% ik gadus. Savukārt mazāk kaitīgām
smēķēšanas alternatīvām kā karsējamai tabakai tiek plānots
palielināt nodokli par 32% (2021. gadā), 26,3% (2022. gadā) un 12%
(2023. gadā), bet e-cigaretēm no 9,1% līdz pat 1100% (atkarībā
no nikotīna daudzuma – jo vairāk nikotīna, jo mazāks nodokļa
procentuālais pieaugums). Līdz ar to ministrija ar nodokļu
politiku skaidri parāda, ka vēršas pret smēķēšanas
alternatīvām, kas ir mazāk kaitīgas veselībai un palīdz
cilvēkiem atmest smēķēšanu.
Raksti par tēmu
Rīgas
Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko sakaru un
muitas institūta (SESMI) pētījumā ir secināts, ka 30-50%
elektronisko cigarešu un to šķidruma jau šobrīd tiek iepirkts
nelegālajā tirgū. Profesors Māris Jurušs uzsver, ka pēc tik
ievērojama akcīzes pieauguma valsts vispār samazinās jebkādas
izredzes gūt nodokļu ieņēmumus no šiem jaunajiem produktiem.
Nodokļu sloga dēļ elektronisko cigarešu tirdzniecība pilnībā
var pārcelties uz ārvalstu interneta veikaliem (Latvijā šos
produktus nezināmu iemeslu dēļ iegādāties internetā nevar), bet
vēl atlikušais legālais sektors pāries uz ēnu ekonomiku. Jaunās
nodokļu likmes nozīmē, ka e-cigarešu veikalus Latvijā mēs
praktiski vairs neredzēsim, bet to lietotāji diez vai kaut kur
pazudīs. Savukārt pazudīs lielākā daļa jau tagad salīdzinoši
mazo nodokļu ieņēmumu no šīs nozares.
To,
ka tradicionālo cigarešu mazāk kaitīgās alternatīvas kā,
piemēram, karsējamā tabaka, ļoti jūtīgi reaģē uz nodokļu
paaugstinājumu, rāda kaut vai Lietuvas piemērs. Karsējamā tabaka
ir jauns produkts un iepriekš nesaskārās ar kontrabandas problēmu,
savukārt pēc akcīzes nodokļa likmes celšanas Lietuvā
kontrabandisti šogad uzreiz reaģēja uz pieprasījumu, un to
apliecināja arī pirmās noķertās karsējamās tabakas (HEETS)
kravas. Līdzīga situācija ir arī Latvijā – tirgus tendences
liecina, ka līdz ar nodokļu pieaugumu arī pie mums pamazām
parādās pieprasījums pēc karsējamās tabakas kontrabandas un ir
noķerta arī pirmā HEETS kontrabandas krava. Tomēr līdz šim tas
ir bijis individuāls gadījums, bet, realizējot Finanšu ministrijas
piedāvāto nodokļu celšanu, ir sagaidāms, ka Latvijā tiks radīts
jauns kontrabandas tirgus segments. Pateicoties akcīzes nodokļa
straujajai celšanai, likumsakarīgi būs novērojams arī straujš
kontrabandas pieaugums alternatīvo tabakas produktu tirgū.
Pieprasījums radīs piedāvājumu, bet valsts ar neracionālu
nodokļu celšanu būs izveidojusi konkurējošu kontrabandas tirgu,
radot zaudējumus legālajiem alternatīvo tabakas izstrādājumu
tirgotājiem.
Šāda nodokļu politika nonāk pretrunā ar Zviedrijas, ASV un daudzu citu valstu moderno pieeju – veicināt smēķēšanas atmešanu vai vismaz mudināt smēķētājus lietot mazāk kaitīgas alternatīvas. ASV ir oficiāli atzinusi IQOS un nikotīna spilventiņus par zemāka riska produktiem, bet Zviedrijas piemērs rāda, ka cigarešu smēķēšana samazinās, ja ir pieejamas mazāk kaitīgas alternatīvas.
