Viens no jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījumiem (2009. g.) analizē jautājumu, kā nodokļu sloga pieaugums iespaido ekonomisko aktivitāti valstī, un kāds iespaids ir konkrētām nodokļu kategorijām.
Pētījuma rezultāti pierāda, ka kopējais nodokļu sloga pieaugums pret IKP par 1% nozīmē iekšējā kopprodukta samazinājumu (IKP uz iedzīvotāju) robežās no -0.5% līdz -1%. Daži iepriekšējie pētījumi, piemēram, Romers un Romers (2007.g.) norāda pat uz lielāku samazinājumu, līdz pat -3%. Rezultāti arī norāda, ka nodokļu sloga pieaugums īpaši strauji samazina ieguldījumu plūsmu ekonomikā. Iespaids uz ieguldījumiem un kapitāla plūsmu ir lielāks nekā to iespaids uz IKP un patēriņu valstī.
Interesanti rezultāti tika sasniegti, analizējot dažāda veida nodokļu iespaidu uz ekonomisko aktivitāti. Tika analizēti personīgo ienākumu nodokļi (piem., algas, IIN), uzņēmumu pelņas nodokļi, kapitāla nodokļi (dividendes, kapitāla pieaugums), nekustamo īpašumu nodokļi, sociālās iemaksas, kā arī patēriņa nodokļi (PVN, akcīzes nodokļi, utt.).
Raksti par tēmu
Pētījums norāda, ka visiem nodokļiem ir noteikts negatīvs iespaids uz ekonomisko aktivitāti valstī. Tomēr nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam ir viszemākais negatīvais iespaids uz ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā šādu pētījuma rezultātu, ir saprotamas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rekomendācijas Latvijas valdībai par nepieciešamību sakārtot un paplašināt ar nodokļiem apliekamo bāzi tieši nekustamo īpašumu jomā. Latvijā tieši šo nodokļu bāze ir nepietiekama un likmes ir zemas.
No 2010. gada tiek ieviesti jaunie NĪN — 0,1% apmērā no dzīvojamo platību kadastrālās vērtības un 1,5% - par zemi. Diemžēl pieņemtais kompromisa variants – nodoklis par dzīvojamo platību – nav tas veiksmīgākais variants. Nekustamā īpašuma nodoklis būtu nosakāms kopumam – zemei un tai piederošām ēkām vai būvēm.
Interešu atruna: Rakstā pausts autores personīgais viedoklis.
