Jāvērtē banku atbildība par savu klientu darbībām; ar laiku tām var nākties samierināties ar nodokļu administrēšanas funkciju apjoma palielināšanos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Lielie nodokļu parādi valsts kabatā parasti neatgriežas. Ņemot vērā troksni ap banku klientu skrupulozo anketēšanu (tas gan vairāk attiecas uz koruptīvu darījumu izskaušanu) un bankām uzlikto pienākumu kļūt vērīgākām, grūti iedomāties, kā bankām tomēr paslīd garām to klientu būtisko problēmu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu mērāmos nesamaksātos nodokļos. Šo problēmu var vērtēt arī kontekstā ar šā gada aprīlī ieviestajām prasībām, ar kurām noteikts, ka kredītiestādēm Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāsniedz informācija par aizdomīgiem darījumiem un klientu anketēšanas uzsākšanu, kurās tiek «medītas» politiski nozīmīgas personas un ar tiem saistītie cilvēki. Rodas jautājums, vai un kādā mērā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas, piemēram, arī lielos nodokļu nemaksātājus? DB skaidro, vai bankām vajadzētu ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai identificētu to klientu apdraudējumus valsts finanšu interesēm, piemēram, nodokļu parāda veidā, jo visi lielie nodokļu parādnieki vienlaikus ir arī kādas bankas klienti.
VID apkopotā topa par lielākajiem nodokļu parādniekiem virsotnē ir uzņēmumi, kam saistības ar valsti samilzušas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Saraksta līderis ir mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Tendem Neman, kam nodokļu auditā aprēķinātā summa jau pārsniegusi 44 milj. eiro. Otrs līderis ir pēc saimnieciskās darbības jomas līdzīgs uzņēmums – SIA M4U, kam nodokļu auditā aprēķināts turpat 34 milj. eiro liels parāds valstij.
Bankas arī pašlaik veic klientu izpēti un ziņo par aizdomīgiem darījumiem, bet tās neredzot iespēju pārņemt VID funkcijas un labprātāk redzētu spēcīgu VID un valsts tiesībsargājošo institūciju darbu nekā centienus nodokļu ganu funkcijas uzdot bankām. Banku pārstāvji to salīdzina ar prasību mazumtirdzniecības veikaliem nodrošināt uzraudzību, lai to klienti neiepirktos ar tādu naudu, par kuru nav samaksāti nodokļi.
Visu rakstu Nodokļu pātaga banku rokās lasiet 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness.