No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Dobelē atklās jauno Dobeles novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centru, kas tapis ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Jaunajā Dabaszinātņu mācību centrā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs ar kopējo platību vairāk nekā 1700 kvadrātmetru. Klašu telpās pieejami informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

“Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomu attīstība ir viena no jaunā mācību satura prioritātēm. Lai vairotu skolēnu interesi un zināšanas par eksaktajām zinātnēm, tiek palielināts šo priekšmetu īpatsvars skolas un ārpusskolas nodarbībās, kā arī piesaistīts finansējums to attīstībai. Jaunais projekts sekmīgi papildina jau līdzīgus mācību centrus Siguldā un citviet Latvijā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Investējot 4,6 miljonus eiro, Dobelē izveidots novada izglītības iestāžu Dabaszinātņu mācību centrs, kurā atrodas 10 ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un informātikas klases, kā arī Dobeles Valsts ģimnāzijas reģionālais mācību centrs.

Klašu telpās pieejami moderni informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi un aprīkojums, ergonomiskas mēbeles un modernas laboratorijas iekārtas. Dabaszinātņu mācību centrs paredzēts gan Dobeles Valsts ģimnāzijas, gan arī Dobeles 1. vidusskolas skolēniem.

No kopējām izmaksām 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Mēbeļu un aprīkojuma kopējās izmaksas ir ap 0,6 miljoniem eiro, aptuveni puse no tā ir ERAF finansējums. Projekta “Dobeles novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana” ietvaros ir ne vien uzbūvēts Dabaszinātņu mācību centrs, bet arī dienesta viesnīca, kas pašreiz tiek aprīkota ar mēbelēm. Tāpat ir atjaunotas arī Dobeles Valsts ģimnāzijas telpas, tiek pārbūvēta Dobeles sākumskola un būvēta jauna sporta zāle.

Pirmdien, 7.septembrī Pārdaugavā, Torņakalnā tika atklāta viena no Baltijā modernākajām augstākās izglītības un zinātnes ēkām – Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrs.

Pirmos studentus jaunatklātais centrs uzņems jau 8.septembrī.

Dabaszinātņu centrā atrodas Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļa. Ēkā ir izvietots arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts. Pagrabstāvā atrodas sešu Valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas, kā arī bibliotēka. Ēkas augšstāvā atrodas zinātniskā siltumnīca, kā arī semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Uz ēkas jumta nākotnē paredzēts izvietot vēja ģeneratorus un saules kolektorus, dodot iespēju izmantot alternatīvo enerģiju, bet visu ēkas sistēmu darbību vadīs gudrās mājas tehnoloģijas.

Līdz ar LU jaunā Dabaszinātņu centra uzbūvēšanu tukšas paliks trīs lielas ēkas Rīgas centrā; ko ar tām iesākt – vēl nav zināms, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šoruden ap 2,5 tūkst. studentu sāks studijas jaunajā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrā Torņakalnā, kur šobrīd vēl noris būvniecības darbi. DB jau ziņoja, ka konkursā tā pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Group. Līguma summa ir ap 21,2 milj. eiro (bez PVN), projekts tiek īstenots ar ES fondu atbalstu.

Pēta iespējas

Jaunajā centrā atradīsies Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa. Tāpat tajā būs izvietots Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb vērtīgāko ēku un šogad 17 pretendentu konkurencē par tādu atzīts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņkalnā, teikts paziņojumā medijiem.

Konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņas daudzumā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Konkursa devīze – ilgtspējīgs=pārdomāts=pamatots.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Konkursam ir trīs nominācijas: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, kuru vidū bija gan sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un zaļo tehnoloģiju izmantojumu.

Nominācijā iespējams pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu.

Pārdaugavā aktīvi notiek jaunuzceltā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra apkārtnes labiekārtošanas darbi, fotogrāfijās fiksējusi aģentūra LETA.

Db.lv jau vēstīja, ka Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmo projekta kārtu plānots pabeigt 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā.

Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

Nākamajās kārtās plānots izveidot Humanitāro zinātņu centru, Dzīvības un veselības zinātņu centru, Skolotāju izglītības centru un Sociālo zinātņu centru. Kompleksā paredzētas studiju servisa un rekreācijas telpas, kā arī dienesta viesnīcas, sporta centrs un ekumēniskā baznīca. Plānots, ka viss komplekss tiks pabeigts līdz 2023.gadam un tas uzņems 15 tūkstošus studentu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Ekspluatācijā nodota Kosmosa izziņas centra ēka Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, informē pašvaldībā.

Jauno ēku pašvaldība raksturo kā ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu būvi, kurā patlaban notiek aktīvs darbs pie izziņas centra ekspozīciju izbūves un iekārtošanas. Plānots, ka apmeklētājiem centrs būs pieejams jau šī gada jūlijā.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) norāda, ka Kosmosa izziņas centrs būs reģionāls izglītības centrs, kas ieinteresēs skolēnus par dabaszinātņu un tehnoloģiju priekšmetiem. Savukārt pedagogiem tajā būs iespēja apgūt jaunas mācīšanas metodes, bet ģimenēm - jēgpilni pavadīt laiku kopā. Pašvaldība plāno, ka gada laikā centru apmeklēs vairāk nekā 100 000 tūristu.

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu  

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās...

Ēka projektēta ar zemu enerģijas patēriņu, proti, 15 kilotvatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, un galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo jaudu 70 kilovati (kW). Siltā ūdens ražošanai uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kW. Blakus būvei izbūvētas pazemes tvertnes, kurās attīrīs uz ēkas jumta sakrāto lietus ūdeni, lai pēc tam to padotu otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem.

Uz jumta uzstādīti arī saules paneļi, kas nodrošinās pietiekamu daudzumu elektrības visām izziņas centra vajadzībām. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai.

Pie izziņas centra izveidota autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas - astoņām automašīnām un vienam autobusam.

Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā, un tai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā varēs iepazīties ar astronautu ikdienu, uzturoties misijās kosmosā, bet kosmosa stacijas otrais stāvs būs sasaistīts ar misijas vadības centru - apmeklētājiem pāros būs iespēja pašiem izspēlēt vairākas kosmosa misijas.

Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa Eiropā lielāko kinētisko grīdu.

Tālāk apmeklētāji varēs iziet cauri cilvēces izpētes vēstures tunelim, lai, sākot no aizvēstures, gūtu priekšstatu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un interese par kosmosu. Pirmajā stāvā varēs apskatīt arī dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus: raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus. Apmeklētāju ērtībām izziņas centrā būs arī kafejnīca un suvenīru veikals.

Otrā stāva saturs - interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu - paredzēts dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmai. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas būs par Marsa kolonizāciju. Pašu gatavotie eksponāti apmeklētājam parādīs, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus ilgtermiņa izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, vienlaikus izvairoties no radiācijas un citiem ierobežojošiem faktoriem.

Trešais stāvs paredzēts aktīvākām nodarbēm - būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti, būs rotaļu stūrītis jaunākajiem apmeklētājiem un kosmosa objektu galerija.

Kā vēstīts, kosmosa stacijas eksponātus Cēsu Kosmosa izziņas centram projektē un izgatavo igauņu uzņēmums "Motor" par 128 900 eiro.

Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īsteno ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro, no tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 000 000 eiro.

Topošā Kosmosa izziņas centra saturs savukārt tiek veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.

Būvniecības ierosinātājs ir Cēsu novada pašvaldība, meta autors "Lauder Architects & ALPS" ainavu darbnīca, būvprojekta izstrādātājs un autoruzraugs inženieru birojs "CMB", projektu īsteno RERE Grupa pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, būvuzraudzību nodrošina "Firma L4".

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Rīgā darbu uzsācis starptautiskā genomikas uzņēmuma Eurofins Genomics IT centrs ar mērķi piesaistīt IT ekspertus un speciālistus no Latvijas un Baltijas, lai izstrādātu risinājumus pasaulē strauji augošajai genomikas nozarei.

Jaunizveidotais IT centrs “Eurofins Genomics IT Solutions Latvia” nodibināts ar mērķi veidot modernu, uz inovācijām balstītu IT organizāciju, lai kopā ar grupas komandām piedāvātu mūsdienīgus, augsta līmeņa tehnoloģiskos risinājumus uzņēmuma biznesa vajadzībām Eiropā.

Pirmajā gadā “Eurofins Genomics IT Solutions Latvia” paplašināsies līdz 40 darbiniekiem.

Rīga un Latvija izvēlēta kā lokācija, kurā koncentrējas pasaules tirgū konkurētspējīgi IT nozares eksperti, kas pārzina modernākās tehnoloģijas un programmatūras izstrādes prakses. “Eurofins Genomics” novērtē iespēju piedalīties Latvijas IT nozares virzītas un uz zināšanām balstītas ekonomikas tālākā attīstībā, nodrošinot iespēju strādāt pie jaunākajām tehnoloģijām šajā strauji augošajā genomikas nozarē.

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons pasniegusi balvas fiziskām personām un uzņēmumiem par ieguldījumu vides pieejamības veicināšanā. Tāpat, turpinot ierasto tradīciju, apvienība nosauca arī 2015. gada humānāko ēku, pasniedzot Zelta kruķi.

Apeirons balva tika pasniegta septiņās dažādās kategorijās, kur katra no tām ir pateicība par ieguldīto darbu konkrētā jomā – vides pieejamības veicināšanā.

Apeirons balva par Izturību un modrību pasniegta Rēzeknes iedzīvotājam Dainim Pīrāgam, kurš ir aktīvs sabiedriskais darbinieks, un piedalās nevalstisko organizāciju aktivitātēs, turklāt ir konsultējis gandrīz visus sabiedrisko ēku projektus pilsētā, lai padarītu tās pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Pateicību par Atbildīgu attieksmi saņēma Latvijas valsts meži. Apeirons balvu par Soli priekšā pasniedza Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Šogad augstākajam arhitektūras nozares apbalvojumam - Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 - pieteikts 51 darbs. Šobrīd darbu uzsākusi nacionālā žūrija, kuras pienākums būs izvēlēties pusfinālistus.

«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās – objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs Lielais dzintars. Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti – kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Jau otro ceturksni pēc kārtas investīciju apjomu samazināšanās ievērojami kavē tautsaimniecības attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturkšņa laikā ir pieaudzis tikai par 0,6% (salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem), IKP gada pieauguma tempam 2. ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem sasniedzot vien 0,8%.

Salīdzinājumā ar jūlijā publicēto IKP ātro novērtējumu, pilnais IKP novērtējums ir uzlabots par 0.2 p.p. Tomēr tas neatstāj būtisku pozitīvu ietekmi uz IKP gada prognozi, jo koriģēti ir arī iepriekšējie ceturkšņi.

Investīcijas 2. ceturksnī turpināja krist, gada izmaiņām saglabājoties izteikti negatīvām (-24.7% salīdzināmās cenās, sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Un jau atkal jāvaino pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumā, kas izteikti redzams būvniecības nozarē. Tā gada sākumā piedzīvojusi ievērojamu aktivitātes samazinājumu, un dati liecina, ka tas galvenokārt noticis ceļu un nedzīvojamo ēku segmentā. Ceļu būvē aktivitāte gan lēnām atkopjas (ikviens, kas braucis pa Brīvības ielu to apstiprinās) un tuvākajos ceturkšņos to redzēsim arī datos. Savukārt nedzīvojamo ēku segmentā līdz ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu nodošanu (Rīgas pils, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka) iestājies klusuma periods.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir iepazinies ar jaunāko OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment – Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pētījumu, kurā analizēti Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā.

OECD PISA 2015 pētījumā skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos – vidējo punktu un kompetenču līmeņu (1-6) salīdzinājumā. Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa. «Tā ir pozitīva tendence, taču ir vēl kur tiekties,» norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

VISC arī atzinīgi novērtē labos sasniegumus dabaszinātnēs un lasīšanā, kaut arī izmaiņas atšķirībā no iepriekšējā PISA pētījuma 2006 nav statistiski nozīmīgas, tomēr neliels procentuāls kritums matemātikā norāda jomu, kur vairāk būtu jāstrādā.

Lai mazinātu strīdus starp būvuzņēmējiem un publisko iepirkumu pasūtītājiem, būvniecības nozares uzņēmumi rosina jaunu ēku būvniecībā pāriet uz apvienotajiem projektēšanas un būvniecības iepirkumiem, savukārt rekonstrukcijas projektos veikt daudz padziļinātāku priekšizpēti, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai.

«Ir divi galvenie cēloņi, kāpēc šobrīd veidojas strīdi starp pasūtītāju un būvnieku. Pirmkārt, rekonstrukcijas projektos, neveicot pienācīgu izpēti, nav iespējams pilnīgi novērtēt veicamo darba apjomu, kā rezultātā grūti prognozēt būvniecības darbu izmaksas. Īpaši tas raksturīgs situācijās, kur tiek veikti demontāžas darbi. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir zemā sagatavoto projektu kvalitāte un neatbilstība normatīvajiem aktiem, kas atklājas tikai būvdarbu veikšanas laikā, jo pasūtītājam nav pienācīgas kompetences novērtēt sagatavoto projektu,» uzsver Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau 12. reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra 11 atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai «kārtējā» viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,» akcentē G.Princis.

Uzsākta Siguldas Valsts ģimnāzijas piebūves – dabaszinātņu un matemātikas mācību korpusa – celtniecība, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

25.septembrī Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā tika ieguldīta simboliskā kapsula.

Jaunajā korpusā paredzētas 11 mācību klases ar laboratorijām, sagataves telpām un palīgtelpām, kā arī multimediju auditorija un informācijas centrs, kurā valsts ģimnāzijas un reģiona pedagogiem būs pieejama arī digitālā bibliotēka, kas sniegs plašākas iespējas piekļūt dažādiem digitalizētiem metodiskajiem materiāliem un zinātniskās pētniecības darbiem. Nodrošinot vispusīgu un kvalitatīvu mācību iestāžu pārbūvi, plānots veikt arī esošās ēkas korpusa modernizāciju, tostarp, ieviešot IKT risinājumus visā skolas ēkā. ES fondu investīcijas plānotas arī Siguldas 1. pamatskolas pārbūvei.

Līdz ar jauno mācību gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzija turpmāk darbosies valsts ģimnāzijas statusā, šodien lēma Ministru kabinets.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos, kā arī jāveic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā un jāiesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā 2018.gada 1.septembrī 10.-12.klasē kopumā mācījās 286 bērni. Skola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas - vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Ģimnāzijā licencētas divas pamatizglītības programmas, viena no tām matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā.