37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada nepamatotas priekšrocības krāpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjomā uzlabot situāciju sociālās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomās, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, VID turpinās aktīvi veikt kontroles pasākumus riska nozaru uzņēmumos. Sadarbībā ar Finanšu ministriju ir arī izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi pastiprināt krāpniecībā iesaistīto negodprātīgo komersantu atbildību un mazināt šādu pārkāpumu iespējamību turpmāk.

Viens no pēdējā laikā VID kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. VID veiktie nodokļu kontroles pasākumi un to rezultāti liecina, ka šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, pastāstīja Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Jurists norādīja, ka tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts IT speciālistam piemērotais drošības līdzeklis, tika nolemts nomainīt drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Štrombergs tiesai un izmeklētājiem ir piedāvājis veikt poligrāfa jeb melu detektora testu, kā arī kases aparātu ekspertīzi, taču abi viņa lūgumi neesot uzklausīti.

Halturins piebilda, ka patlaban Štrombergam nav piemēroti cita rakstura drošības līdzekļi, taču izmeklētājs jebkurā brīdī var lemt par tādu piemērošanu.

Ar sabiedrisko attiecību firmas starpniecību nosūtītā komentārā Štrombergs apgalvo, ka nekad nav nodarbojies ar kases aparātu datu grozīšanu. Komentējot policijas atteikšanos veikt poligrāfa testu, IT speciālists norādīja, ka «tā ir ļoti netipiska rīcība un met papildu aizdomu ēnu pār atsevišķu policijas darbinieku patiesajiem motīviem šīs lietas izmeklēšanā».

Finanšu krāpniecība ir industrija, un tā kļūs aizvien komplicētāka un profesionālāka, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Tāpat viņš norādīja, ka arī kiberuzbrukumi ir joma, kas nākotnē kļūs tikai aktuālāka.

Cērps atzīmēja, ka gan bankas, gan arī Finanšu nozares asociācija ļoti aktīvi strādā, lai izglītotu cilvēkus par riskiem, kas ir saistīti ar dažādu veidu krāpšanām, tomēr krāpniecības apmēri joprojām ir lieli un tie aug.

Tostarp pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro un mēnesī šādu krāpniecības gadījumu ir nedaudz vairāk kā 400, savukārt investīciju krāpšanā vidēji mēnesī tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro un šādu gadījumu mēnesī ir aptuveni 260, sacīja Cērps, piebilstot, ka šajā gadījumā katram cilvēkam ir jāpadomā arī par savu atbildību, lai aizsargātu savu īpašumu un nepaļautos uz cilvēkiem, kuri sola kaut ko nereālistisku.

Vērienīga vairāku gadu garumā īstenota krāpniecība ar nodokļiem ļāvusi bankām no vairākām Eiropas valstu kasēm aizplūdināt 55 miljardus eiro, ceturtdien vēsta mediji.

Šī krāpniecība paļāvusies uz sarežģītām nodokļu blēdībām, kas ļāvušas akciju īpašniekiem pieprasīt vairākkārtīgas atmaksas saistībā ar nodokli, kas tikai vienu reizi samaksāts par dividenžu izmaksu, investoriem ļaujot piesavināties nodokļu maksātāju naudu.

Līdz šim aplēses par radītajiem zaudējumiem bijušas atšķirīgas, Vācijas Finanšu ministrijai vēstot, ka tie veido 5,3 miljardus eiro, bet mediji iepriekš ziņojuši par 30 miljardiem eiro.

Taču Eiropas mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā konstatēts, ka no 11 valstīm - Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Somijas, Norvēģijas un Šveices nozagti vismaz 55,2 miljardi eiro.

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

No 20. līdz 21. martam Finanšu ministrijas vadība piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp ikgadējo ex-ante ziņošanu par emisiju plāniem un Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu Eirozonas dalībvalstīs, vērtējot budžeta plāna projektu rezultātus. Latvija tiek vērtēta kā kopumā atbilstoša Stabilitātes uz izaugsmes pakta nosacījumiem, bet vēl ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību.

Eirogrupā paredzēta arī tematiskā diskusija par pensijām un to kritēriju salīdzināšanas aspektiem. 2016.gada jūnija Eirogrupas sanāksmē tika apstiprināti kopīgie principi pensiju sistēmas ilgtspējas stiprināšanai, lai nodrošinātu adekvātus ienākumus pensionāriem, līdz ar to nosakot šo par svarīgu prioritāti dalībvalstīm, ieviešot attiecīgas reformas. Līdzšinējais progress pensiju ilgtspējas uzlabošanā tiek vērtēts kā samērā pozitīvs. Eirogrupas noslēgumā plānots vērtēt arī Grieķijas esošo situāciju.

Martā lietotu auto tirgotāja Longo Group kopējais apgrozījums Baltijā bija 670 tūkstoši eiro, bet oktobrī sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā divtik

«Pēdējā pusgadā uzņēmumam ir diezgan strauja attīstība, mēnesī augam par 20%. Tāds temps parasti ir tehnoloģiju uzņēmumos, kur viegli piesaistīt klientus,» spriež Edgars Cērps, AS Longo Latvia valdes loceklis.

Viņš nebija plānojis, ka pārdošanas apjomi augs tik strauji. Tas liecinot par to, ka patērētāji novērtē garantiju un pārbaudītus odometra rādītājus. «Septembrī apzvanījām visus klientus un noskaidrojām, ka 26% kompāniju ir atraduši pēc radinieku un paziņu rekomendācijām,» viņš saka.

Nākamgad uzņēmums plāno dubultot vai pat trīskāršot apjomus – 2020. gada nogalē E. Cērps cer uz aptuveni četru miljonu apgrozījumu mēnesī un pārdot vairāk nekā piecus tūkstošus auto. «Gadā Baltijā tiek pārdoti 440 tūkstoši lietotu mašīnu, mūsu plānotais apjoms no kopējā tirgus neveido pat 2%. Tas ir izpildāms mērķis,» viņš uzskata.

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Vērienīgās metanola rūpnīcas Paldisku pievārtē idejas autors pērn sodīts par finanšu krāpniecību, bet tagad savu biznesa partneri bijušo Igaunijas reģionālo lietu ministru Toivo Asmeru apsūdzējis izspiešanā, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka projekts var izrādīties sapņu pils.

Šā gada janvārī somu uzņēmējs Juha Mikonens policijā paziņojis, ka ir bezdarbnieks.

Pavasarī Mikonens un Asmers paziņoja par plāniem Paldiskos būvēt miljardu eiro vērtu metanola rūpnīcu. Tolaik tika ziņots, ka viens no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem Igaunijā gatavots vairākus gadus. Abi uzņēmēji pārstāvēja Šveices grupu "Larkwater", kurai, kā stāstīja Mikonens, esot astoņi biroji visā pasaulē un apgrozījums sasniedzot desmit miljardus eiro gadā.

Tomēr pusgadu vēlāk vērienīgais projekts sāk izskatīties pēc sapņu pils, norāda "Postimees".

"Eesti Ekspress" noskaidrojis, ka "Larkwater" ir Mikonenam piederoša kompānija, kurā strādā viens cilvēks, savukārt Igaunijas valsts iestādes sākušas interesēties, vai projekts nav naudas atmazgāšanas mēģinājums.

Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji esot ieradušies zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā tūkstoti hektāru.

Saimniecības īpašnieku Aldi Ločmeli pārsteidzis tas, ka sarunās ar viņa darbiniekiem un arī pēc tam, pašam aizbraucot uz policiju, izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka nekāda kriminālprocesa nav. Tomēr policisti esot devuši mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.

Raidījums atgādina, ka pirms gada medijos bija vairāki sižeti par Šķilbēnos ieplānoto saules paneļu parku uz "Kotiņu" zemes. Šogad aprīlī saimniecībā negaidīti ieradās Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki. Nekādu orderu viņiem neesot bijis - tā esot bijusi draudzīga aprunāšanās, raidījumam stāsta "Kotiņu" vadītājs Aldis Ločmelis, kurš todien nebija uz vietas un par notikušo zina no darbinieku teiktā.

Latvijā identificēti 5087 Vācijas autobūves koncernā Volkswagen ražotie auto, kuri aprīkoti ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Problēma Latvijā esot konstatēta 3145 Volkswagen pasažieru auto, 1288 Volkswagen komerctransporta un 654 Audi transportlīdzekļiem.

Paredzēts, ka oktobrī uzņēmums Ceļu satiksmes un drošības direkcijai piedāvās tehniskos risinājumus, un, pirms veikt problēmu novēršanas pasākumus, tam jāsaņem valsts iestādes atļauja.

Pēc tam brāķēto auto klienti tiks informēti par tehniskajiem risinājumiem attiecībā uz auto remontu. Problēmu novēršana automašīnām notiks uz kompānijas rēķina. Lai segtu visu nepieciešamo pakalpojumu izmaksas, Volkswagen pasaulē plāno tērēt aptuveni 6,5 miljardu eiro.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) skaidroja, ka tā kā Volkswagen"nav precīzi identificējis kritērijus, kuras autoražotāja mašīnas varētu būt aprīkotas ar konkrēto dzinēju, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, tad nav arī iespējams pateikt, cik to ir Latvijā.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

ASV biržu indeksi un divi no trim galvenajiem Eiropas biržu indeksiem otrdien pieauga, ko veicināja investoru cerības, ka ASV sarunās ar Ķīnu mēģinās mazināt tirdzniecības konfliktu.

Indeksu kāpums notika pirms jaunām politiskām ziņām, ka bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts atzīts par vainīgu krāpniecībā un bijušais Trampa personīgais advokāts Maikls Koens atzinies vēlēšanu kampaņas finansēšanas likumu pārkāpumos.

«FTN Financial» eksperts Kriss Lovs prognozēja, ka šīs politiskās ziņas trešdien izdarīs spiedienu uz akciju cenām, bet atzīmēja, ka tirgos jau gaidāms kritums pēc nesenajiem kāpumiem. «Iespējams, jūs pieredzēsiet kādu akciju pārdošanu. Mēs tik un tā esam gatavi korekcijai,» sacīja Lovs.

Analītiķi kā jaunākā kāpuma katalizatoru minēja Trampa administrācijas mērenāku retoriku un tirdzniecības ministra Vilbura Rosa signālus, ka viņš plāno atlikt galīgo lēmumu par to, vai noteikt muitas tarifus automašīnu importam. ASV un Ķīnas amatpersonas šonedēļ tiksies pirmajās sarunās kopš jūnija par tirdzniecības strīdu, kurā abas valstis noteikušas muitas tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā.