Latvijā ir plašas iespējas apgūt pavāra amatu, taču restorāniem trūkst kvalificētu speciālistu; nepieciešams modernizēt mācību procesu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Pieprasījums darba tirgū ir augsts, jo labu pavāru ir maz. Lai arī ik gadu vairāki tūkstoši iegūst pavāru kvalifikāciju, augsta līmeņa restorāniem viņu nepietiek,» atzīst Restorānu servisa skolas īpašnieks Māris Astičs. Viņš zina stāstīt, ka daudzi pavāri, kas Latvijā ir ieguvuši izglītību, aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Vieni dodas pelnīt, citi brauc mācīties. «Tie pirmie parasti neatgriežas, bet tie otrie, kas atgriežas ar ārvalstīs iegūtu pieredzi, ceļ līmeni Latvijas restorānos,» norāda skolas vadītājs.
Labi pavāri nāk no Latvijas reģioniem nevis no Rīgas, daudzi ir mācījušies Jāņmuižas un Smiltenes tehnikumos, stāsta restorāna Domini Canes direktors Ilmārs Briška. «Rīdzinieki staigā no vienas vietas uz otru, meklē labāku atalgojumu un mazāku darba apjomu, viņiem ir daudz augstāks pašvērtējums. Tas īpaši ir raksturīgs jaunajai paaudzei. Darba pārrunās pirmais jautājums, ko viņi uzdod, ir «kāda būs alga» nevis «kādi būs darba pienākumi un darba laiks». Bieži vien jaunieši tūlīt pēc skolas beigšanas sevi uzskata par augstas raudzes profesionāļiem,» viņš stāsta.
Visu rakstu No kartupeļu mizotāja par šefu lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.