Par spīti tehnoloģiskajam progresam un labākām ražām, visus pabarot būs ārkārtīgi grūti. Dažas teorijas nosaka, ka ap 2050. gadu tiks pārsniegta Zemes spēju robeža, un tā vairs nespēs pabarot visus iemītniekus, nenodarot sev neatgriezenisku kaitējumu. Tādēļ jāmeklē alternatīvi risinājumi, pat ja tie pirmajā mirklī šķiet absolūti nepieņemami.
T. Torntons savā ziņojumā par lopkopības attīstību izklāsta vīziju, ka «dzīvnieku» miesa mākslīgi tiks audzēta milzu baseinos. Lai arī globālā sasilšana sola bagātīgākas ražas, Kenijas galvaspilsētā strādājošais zinātnieks sliecas domāt, ka tikai ar radikālu lopkopības pārveidošanu būšot iespējams nodrošināt pieprasījumu pēc pārtikas.
Pirmos mākslīgi audzētās gaļas paraugus jau var apskatīt un aptaustīt. Pērnā gada nogalē britu laikraksts The Times aprakstīja Nīderlandē, Eindhovenas Universitātes laboratorijā veiktu projektu, kur zinātniekiem izdevās izaudzēt mīkstu, slapju masu, ko viņi lepni dēvēja par cūkgaļu. Viņi paši atturējās to pagaršot, taču apgalvoja, ka jau piecu gadu laikā varētu saražot izejvielas, piemēram, cīsiņu izgatavošanai.
Nīderlandes valdības finansētajā pētījumā audzēšanai tika izmantotas šūnas no cūkas muskuļiem, kas dabīgi ieprogrammētas izaugt par muskuļiem un «salabot» traumētos audus. Radot šīm šūnām pateicīgu vidi kolbā, tās patiešām auga un pārvērtās par muskuļiem līdzīgām lipīgām šķiedrām.
Mākslīgās gaļas ieguvumu vidū būs ne tikai vairāk lētas pārtikas, bet arī vides piesārņojuma mazināšana. Kā zināms, lopkopība ir viens no lielākajiem upju un atmosfēras piesārņojuma avotiem. 18% no visām pasaules izplūdes gāzēm rodas no lopkopības, liecina ANO dati. Turklāt izmešus neitralizēt spējošie meži lielos apmēros tiek izcirsti, lai iekoptu jaunas lauksaimniecības zemes.