Investori turpina izpārdot savas biržās tirgoto fondu (ETF) daļas, kuri iegulda jaunattīstības valstu akciju tirgos, raksta Bloomberg.

Rezultātā janvārī no jaunattīstības valstu fondiem aizplūduši vairāk nekā septiņi miljardi dolāru, kas ir lielākais apjoms, kopš tie tika izveidoti, liecina Bloomberg dati.

Investori naudu sāka aktīvāk izņemt no fondiem pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka Ķīnas ražošana sarukusi, bet Argentīnas negaidītā peso devalvācija pasliktināja noskaņojumu Latīņamerikā.

Janvāris MSCI Emerging Markets akciju indeksam bijis sliktākais gada sākums kopš 2008. gada, un šajā gadā no jaunattīstības valstu tirgiem aizplūduši aptuveni 468 miljardi dolāru.

Šajā nedēļā Turcijas un Dienvidāfrikas Centrālās bankas sekoja kolēģiem Brazīlijā un Indijā, ieviešot stingrāku monetāro politiku, jo Turcijas liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni.

«Acīmredzot tas ir šoks, un panika cilvēku vidū ir lielāka nekā mēs domājām,» saka CF Global Trading brokeris Džulians Rimmers, piebilstot: «Un tad tu saproti, ka varbūt tā ir krīze.»

Pārdošana jaunattīstības tirgu ETF uzņēma apgriezienus tieši pirms nedēļas, kad HSBC Holdings un Markit Economics provizoriskie dati uzrādīja, ka Ķīnas ražošanas aktivitāte janvārī ir sarukusi, tādējādi raisot bažas par valsts izaugsmes perspektīvām.

Kopš izpārdošanas sākuma jaunattīstības valstu tirgos, Argentīnas peso ir piedzīvojis straujāko kritumu, pret dolāru nedēļas laikā sarūkot par 13%. Krievijas rublis uzrādīja trešo sliktāko rezultātu, piecu dienu laikā samazinoties par 3,2% pret dolāru. Savukārt Dienvidāfrikas rands un Brazīlijas reāla vērtība šajā laika periodā sarukusi par attiecīgi 3,9% un 2,6%.

Investori aktīvus jaunattīstības valstu tirgos sāka pamest pērn maijā, kad ASV Federālo Rezervju vadītājs Bens Bernanke pirmoreiz norādīja, ka centrālā banka varētu sākt samazināt savus monetārās stimulēšanas programmas iepirkumus pirms gada beigām. Pērn no jaunattīstību ETF aizplūda aptuveni 9 miljardi dolāru, kas ir pirmais gada kritums kopš šie fondi dibināti. Iepriekšējo desmit gadu laikā fondi ir piesaistījuši vairāk nekā 110 miljardus dolāru, jo Ķīnas ekonomikas straujā izaugsme un zemās procentu likmes ASV veicināja pieprasījumu pēc riskantākiem aktīviem.