#Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu.
Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu; kārtībai un skaidrībai Latvijai iesaka talkā aicināt ASV un ES pretkorupcijas ekspertus
Aizvien stingrākā Eiropas Savienības un ASV likumdošana pret naudas atmazgāšanu (AML) un informācijas noplūdes atklāj noziedzīgo naudas līdzekļu neceļus. ASV Tieslietu ministrija ar citiem tirgus regulatoriem pirms nedēļas ir panākusi 613 miljonu USD (496 milj. EUR) vienošanos ar U.S. Bancorp par apzinātu nepakļaušanos AML noteikumiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Par līdzīgiem nodarījumiem nesen ASV ir sodīta Nīderlandes Rabobank meitas kompānija.
Šomēnes Šveices tiesībsargi savukārt ir lieguši Gazprombank Switzerland turpināt privātpersonu apkalpošanu. Arī šomēnes par AML normu stingrību britu tiesībsargi izmeklē savu multinacionālo banku HSBC. Bet pērn no tirgus regulētājiem trūkties ir dabūjušas lielās Skandināvijas bankas Nordea un Danske Bank. Pamatīgu soda naudu par līdzīgiem AML pārkāpumiem briti un amerikāņi ir uzlikuši Deutsche Bank.
Sarunā ar DB Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, kas EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejā darbojas ar AML jautājumiem, izsaka viedokli, ka labās slavas atgūšanai Latvijai būtu jāaicina talkā Eiropas un ASV tiesībsargājošās iestādes. «Mums ir ne tikai jāatgūst sava labā slava savu svarīgāko partneru acīs, bet arī jāizravē tās nezāles, kas sistēmā, iespējams, joprojām pastāv. Šis tiešām veidojas par nacionālās drošības jautājumu, jo mūsu partneru acīs mums ir ļoti liela aizdomu ēna, ko mēs nevaram atļauties,» viņš komentē pēdējās dienās strauji progresējošos notikumus ap sankcijām pret Latvijas banku ABLV un KNAB izmeklēšanu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Pērnvasar ES dalībvalstīm bija jāievieš nacionālajās likumdošanās jaunā un pastiprinātā direktīva – Ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD4). Tas gan notiek ar mainīgām sekmēm, jo virkne valstu ir nogaidījusi, kamēr tiek panākta vienošanās jau par nākamo AML likumdošanas redakciju – Piekto direktīvu (AMLD5), kas pieprasa vēl lielāku caurskatāmību par kompāniju un arī trastu patiesā labuma guvējiem. K. Kariņš skaidro, ka AMLD5 pieņemšana ir sabremzējusies dalībvalstu diskusiju dēļ Eiropadomē.
Visu rakstu No Dānijas līdz Vatikānam lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness.