Nav viegli noskriet maratonu, ilgstoši peldēt vai nobraukt ar riteni teju 200 kilometru. Taču prātam neaptverami, kā to visu var izdarīt vienās sacensībās. Tāpēc grūtību rangā pāri visam, šķiet, ir Ironman triatlona sacensības, kurās jānopeld 3,8 kilometri, jānobrauc ar riteni 180 km un vēl jānoskrien maratons - 42,2 kilometru.
Apbrīnojami īsā laikā kopš nopietnu treniņu sākuma līdz finišam Ironman distancē pirmo reizi tika Atis Brikovskis. Pēc viņa stāstītā intervijā laikrakstam Diena - ekonomiskajai krīzei mēdz būt arī gaismas puse. Ja neveicas biznesā, ir jāmeklē veids stresa noņemšanai. Un gadās, ka beigās ir vēl lielāks gandarījums nekā reizēs, kad maciņš piepildījies ar latiem vai eiro.
«Protams, man ir atbalstītāji, jo treniņi paņem tik daudz laika, - viens pats es to nepavilktu. Viena lieta ir treniņi, bet pēc tam vēl ir nepieciešams laiks, lai pēc tiem atgūtos,» laikrakstam stāstījis A. Brikovskis.
Jautāts, kas pamudināja pievērsties triatlonam, viņš atzinis: «Man viss sākās krīzes laikā. Es nodarbojos ar autobiznesu un vēl visādām lietām. Kad sākās krīze, nervi vairs neturēja, tāpēc vajadzēja iet ārā paskriet, lai izlādētos. Tā arī es aizskrēju līdz triatlonam.»
«Jaunībā es diezgan nopietni nodarbojos ar moderno pieccīņu. Divi veidi - peldēšana un skriešana - ir arī triatlonā, tāpēc man bija vieglāk iekļauties triatlona apritē. Kad sāku skriet, tas bija 2008. gadā, es sev izvirzīju mērķi noskriet maratonu. Kad noskrēju Rīgas maratonu nedaudz ātrāk par četrām stundām, par šādu rezultātu biju ļoti priecīgs. Vēl jo vairāk es biju gandarīts par to, ka ar skriešanu biju zaudējis vairāk par 30 kilogramiem. Pirms tam es biju aizdzīvojies līdz 115 kilogramiem. Ar šādu svaru man jau bija grūti eksistēt. Nujā, un, tā skrienot, es padzirdēju par triatlonu. Peldēt es pratu, savukārt ar riteni braukt jau mēs visi mākam. Izlēmu pamēģināt, un tā mani pavilka šī lieta. Pirmajā reizē bija pat neslikts rezultāts,» viņš stāstījis.
«Pēc pirmajām triatlona sacensībām es sapratu, cik daudz ir jāstrādā, lai kaut ko vērā ņemamu sasniegtu. No rītiem sāku intensīvi peldēt. Man ātri atgriezās kādreizējās sajūtas, jo tas, ko mēs kādreiz esam darījuši, jau nekur nepaliek. Priekš manis kaut kas jauns bija tikai riteņbraukšana. Tad jau radās ideja pamēģināt kaut ko starptautisku, jo internetā biju saskatījies dažādas sacensības ar lielu dalībnieku skaitu. 2010. gadā es pieteicos startam Beļģijas pilsētā Antverpenē pusei Ironman distances. Aizbraucu, diezgan labi startēju. Pēc tam jau pieteicos Ironman sacensībām, jo tas bija viens no maniem sapņiem - pievarēt Ironman distanci. Šī sapņa dēļ es vispār uzsāku triatlona treniņus. Gribēju sevi pārbaudīt - es to varu izdarīt vai ne -, un, atkal pašam sev par pārsteigumu, es to izdarīju ar ļoti labu rezultātu,» pieredzē dalījies A. Brikovskis.