Pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas Nainas Cibuļskas aizturēšana, iespējams, saistīta ar viņas darbību SIA 'Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, kas iznomāja tirdzniecības vietas Centrāltirgū, vēstaLatvijas Avīze.

KNAB darbinieki viņu aizturēja zīmīgā datumā – 9. decembrī, kad tiek atzīmēta starptautiskā Korupcijas apkarošanas diena. Līdz ar N. Cibuļsku KNAB aizturēja arī viņas dēlu Artjomu Cibuļski, Centrāltirgus juristu un vienlaikus iepirkumu komisijas locekli Vjačeslavu Mitinu (abiem kopīgi pieder juridiskā firma Jurlats), kā arī N. Cibuļskas šoferi. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa N. Cibuļskai un viņas dēlam Artjomam vakar piemēroja apcietinājumu. Juristam V. Mitinam un N. Cibuļskas šoferim KNAB nelūdza piemērot apcietinājumu.

A/s Rīgas Centrāltirgus valdē N. Cibuļska strādā kopš 1997. gada un publiski pieejamajās valsts amatpersonu deklarācijās viņa kā vienīgo iztikas avotu norādījusi algu a/s Rīgas Centrāltirgus (t. i., apmēram 40 000 lati gadā). Tomēr viņai pieder vasarnīca Jūrmalā, dzīvoklis Rīgā un bez jebkādu kredītu ņemšanas 2006. gadā viņa kopā ar dēlu iegādājās prestižu dzīvokli Jūrmalā par 250 000 eiro.

Aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pērn apcietinātā a/s Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska pērn nopelnījusi gandrīz 55 tūkst. Ls.

Par to liecina viņas amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus.

Spriežot pēc deklarācijas, N. Cibuļskas alga pašvaldības uzņēmumā pērn strauji augusi – 2007. gadā Rīgas centrāltirgus viņai nodrošināja 47 tūkst. Ls lielus ienākumus. Papildu darba algai citus ienākumus N. Cibuļska 2008. gadā nav deklarējusi. Viņai nav arī parādu, bet ir 50 tūkst. Ls liels aizdevums un 70.7 tūkst. Ls lieli uzkrājumi a/s Latvijas Krājbanka. Interesanti, ka iepriekš viņa bezskaidras naudas uzkrājumus glabājusi Parex bankā, bet pērn nomainījusi to pret Latvijas Krājbanku.

Kā Db.lv jau ziņojis, viņa tika atbrīvota no amata pēc tam, kad pērnā gada decembrī KNAB viņu aizturēja un apcietināja. Vienlaikus ar viņu aiz restēm nonāca arī N. Cibuļskas dēls Artjoms Cibuļskis, bet aizturētas tika vēl divas personas, tai skaitā tirgus jurists Vjačeslavs Mitins. N. Cibuļskas arests, visticamākais, saistīts ar viņas ietekmi SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, kas nodarbojās ar tirdzniecības vietu iznomāšanu Centrāltirgus teritorijā. KNAB sākotnējās izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka viņa savu dienesta stāvokli ilgstošu izmantojusi prettiesisku materiālu labumu gūšanai vairāk kā 100 tūkst. Ls apmērā. Februāra beigās viņa no apcietinājuma tika atbrīvota.

Augstākā tiesa šodien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzēto bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.

Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.

Abi apsūdzētie pēc tiesas lēmuma neslēpa savas emocijas. Strancis, kurš apcietinājumā pavadīja četrus gadus un trīs mēnešus, izteicās, ka «beidzot ledus ir lūzis», aprakstot savas sajūtas kā fantastiskas un neslēpjot savu prieku. Jautāts, ko viņš plāno darīt, Strancis noteica, ka «patlaban vissvarīgākais ir būt kopā ar ģimeni».

Arī Štrams norādīja, ka tiesas lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. «Jāgaida, kāds būs spriedums, un jāskatās, vai nāksies atgriezties cietumā vai tomēr nē,» izteicās Štrams, prognozējot, ka jebkurā gadījumā spriedumu, visticamāk, kāda no pusēm pārsūdzēs. Štrams apcietinājumā pavadīja četrus gadus un četrus mēnešus.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra nosūtījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai ierosinājumu par pirmstiesas kriminālprocesā slēgtās vienošanās apstiprināšanu krimināllietā, kur apsūdzēta bijusī a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska.

Prokurore pirmstiesas procesā ar apsūdzēto noslēgusi vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, tomēr, kāds būs sods, pagaidām netiek atklāts.

Jāatgādina, ka viņa apsūdzēta par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka 2008.gada decembrī aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tika aizturēta Rīgas Centrāltirgus toreizējā valdes priekšsēdētāja N.Cibuļska. KNAB uzskata, ka viņa savu dienesta stāvokli ilgstoši izmantojusi prettiesisku materiālu labumu gūšanai vairāk nekā 100 tūkst. Ls apmērā. Līdz ar N.Cibuļsku KNAB 2008.gada decembrī apcietināja arī viņas dēlu Artjomu Cibuļsku, bet aizturēja vēl divas personas, no kurām viena bija tirgus jurists Vjačeslavs Mitins.

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc lēmuma paziņošanas norādīja, ka, viņaprāt, lēmums nav pamatots, jo nepastāv risks, ka Sprūds jebkādā veidā varētu ietekmēt izmeklēšanas procesu, taču izmeklējošajai tiesnesei bija citi uzskati. Tāpat Rozenbergs uzsvēra, ka Sprūds ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par taisnīgas tiesas procesam neatbilstošu apcietinājuma piemērošanu, proti, aizstāvībai nebija iespējas iepazīties ar pierādījumiem un ziņām, uz kuru pamata apcietinājums tiek piemērots.

Aizstāvis arī norādīja, ka tiesai, kā drošības līdzeklis tika piedāvāts piemērot Sprūdam drošības naudu, taču tiesa to neatzina par pietiekamu drošības līdzekli.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā aizturētā a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska atbrīvota no amata. Par to liecina Lursoft datu bāzē reģistrētās izmaiņas Rīgas Centrāltirgus valdē. Viņas vietā amatā iecelts valdes loceklis Edvīns Vējš.

Db.lv jau ziņojis, ka 9. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki aizturēja N. Cibuļsku, Rīgas Centrāltirgus juristu – iepirkumu komisijas locekli Vjačeslavu Mitinu un N. Cibuļskas dēlu Artjomu Cibuļsku, kuriem kopīgi pieder juridiskā firma Jurlats, kā arī N. Cibuļskas šoferi. Tiek pieļauts, ka nu jau bijušās Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas aizturēšana, iespējams, saistīta ar darbību SIA Tirdzniecībasnams Latgales priekšpilsētā, kas iznomāja tirdzniecības vietas tirgū. KNAB sākotnējās izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka viņa savu dienesta stāvokli ilgstošu izmantojusi prettiesisku materiālu labumu gūšanai vairāk kā 100 tūkst. Ls apmērā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā arī no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, informēja tiesā.

Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs žurnālistiem pauda pārliecību, ka nolemtais neatbilst taisnīgas tiesas prasībām, jo gan tiesa, gan apsūdzības virzītājs esot atteikušies uzrādīt materiālus, kādēļ Sprūds būtu jāpatur apcietinājumā. Viņš sacīja, ka tiks apsvērta iespēja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Advokāts arī teica, ka Sprūds aizvien nav sniedzis nekādas liecības. Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota, norādīja Rozenbergs.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams pirmdien, to nevar pārsūdzēt.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, ziņo Latvijas Televīzija.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūdam apcietinājums tika piemērots 9.jūnijā, un līdzšinējie mēģinājumi panākt viņa atbrīvošanu beigušies neveiksmīgi.

Kriminālprocesa likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Šobrīd Sprūdam ir aizdomās turētā statuss, un nav zināms, kad policija nodos lietu apsūdzības uzrādīšanai.

Iepriekš tiesas sēdē piedāvāts Sprūdu izlaist brīvībā pret drošības naudu vai arī noteikt mājas arestu.

Sprūds uzskata, ka pret viņu sāktā lieta ir nepamatota.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzinusi, ka uzņēmēja Māra Sprūda apcietināšana 2017.gadā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, raksta portāls puaro.lv.

ECT atzina, ka apcietinājuma piemērošana 8 mēnešu garumā bija prettiesiska un netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu (apcietinājuma pieprasījumu pamatojošie dokumenti netika uzrādīti un līdz ar to nemaz nevarēja būt atspēkoti).

Prettiesiskos lēmumus pieņēma tiesneši Irēna Krastiņa, Tamāra Broda un Aiga Mieriņa, neskatoties uz advokātu izteiktiem argumentiem, ka šādā situācijā ir viennozīmīga ECT prakse, kas nepieļauj apcietinājuma piemērošanu.

Pirmā apcietinājuma pagarināšana notika vairāk kā 10 stundu garumā, advokātiem gari un plaši izklāstot tieši Cilvēktiesību konvenciju un noturīgu, ilgstošu ECT spriedumu praksi, kas viennozīmīgi nepieļauj šādu rīcību (apsūdzētajam ir jāaizstāvas pret apcietinājuma piemērošanas argumentiem, kuri netiek uzrādīti, jo ir izmeklēšanas noslēpums.)

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma paturēt apcietinājumā divās krimināllietās aizdomās turēto, no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Šodien tiesa vērtēja arī administratoru Ilmāra Krūma un Naura Durevska sūdzības par piemēroto apcietinājumu, un arī viņu abu sūdzības tika noraidītas.

Apcietinājumu Sprūdam, Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirms vairākām nedēļām nolēmusi pret 25 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Nauri Durevski, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa 11.oktobrī nolēmusi turpināt Durevskim piemērot apcietinājumu, taču to var atcelt, ja iemaksā drošības naudu. Jau nākamajā dienā tiesa saņēmusi dokumentu, kas apliecina 25 000 eiro drošības naudas iemaksu un Durevskis no cietuma atbrīvots. Viņš apcietinājumā atradās kopš jūnija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Maksātnespējas administrācija no amata atstādinājusi Sprūdu, Krūmu un Durevski

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā saistībā ar bijušā Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona prasību pret Latvijas valsti, informē Ārlietu ministrija.

2010. gada 9.augusta pieteikumā K. Miķelsons, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, apgalvoja, ka pirmstiesas apcietinājums viņam tika piemērots prettiesiski, tas nebija pienācīgā kārtā pamatots un ka viņam un viņa aizstāvim netika dota iespēja pienācīgi iepazīties ar lietas materiāliem, kas kalpoja par pamatu lūgumam par apcietinājuma piemērošanu.

Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka iesniedzējs tika aizturēts nekavējoties pēc kratīšanas beigām. Tādējādi iesniedzēja aizturēšana nebija pārsniegusi likumā noteikto maksimālo termiņu - 48 stundas. Vienlaikus tiesa nepiekrita iesniedzēja apgalvojumiem, ka faktiski viņš būtu jāuzskata par aizturēto personu jau kratīšanas laikā. Šajā sakarā tiesa atzīmēja, ka iesniedzējs kratīšanas laikā brīvi pārvietojās savā dzīvoklī, netraucēti lietoja mobilo tālruni, lai sazinātos ar personām ārpus viņa dzīvesvietas, un viņš neatradās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apsardzībā. Visbeidzot ECT norādīja, ka ne iesniedzējs, ne viņa aizstāvis neizmantoja iespēju apstrīdēt kratīšanas un aizturēšanas norises kārtību un tiesiskumu, izdarot ierakstus attiecīgajos izmeklēšanas darbību protokolos.

Kurzemes apgabaltiesa otrdien nolēmusi mainīt drošības līdzekli tā dēvētajā Ventspils futbolistu izspiešanas lietā apsūdzētajam futbola kluba Ventspils direktoram Sergejam Barkovskim, kā arī Rasulam Eļmurzajevam – abus no apcietinājuma atbrīvos pret vairāku desmitu tūkstošu latu drošības naudu, pastāstīja advokāts Oskars Rode.

Saskaņā ar tiesas lēmumu drošības nauda jāiemaksā līdz 31.augustam. Tikai pēc tam, kad nauda būs iemaksāta, apsūdzētos no apcietinājuma atbrīvos.

Rode atturējās atklāt, cik liela drošības nauda katram apsūdzētajam būs jāiemaksā, vien norādīja, ka tā ir lielāka nekā iepriekš piedāvātie 25 tūkstoši latu.

Barkovskim un Eļmurzajevam noteikti arī citi drošības līdzekļi – viņi nevarēs izbraukt no valsts, kā arī kontaktēties ar vairākām lietā iesaistītajām personām.

Jau vēstīts, ka advokāti Rode un Ēriks Štālbergs Kurzemes apgabaltiesai atkārtoti lūdza atbrīvot no apcietinājuma Barkovski un Eļmurzajevu, kuri nebrīvē atrodas jau aptuveni 17 mēnešu.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Advokāts Jānis Dzanuškāns pirms un pēc tiesas sēdes žurnālistiem komentārus nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Kozakam piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Piektdien tiesa pārskatīja drošības līdzekli vēl divām šajā lietā aizdomās turētajām personām - «Rīgas satiksmes» infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un bijušajam «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam -, nolemjot viņus paturēt apcietinājumā.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēmusi paturēt apcietinājumā bijušo iekšlietu ministru un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Pilns nolēmuma teksts būs pieejams 24 stundu laikā, tagad ir zināma tikai rezultatīvā daļa, DB pastāstīja zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Pēc viņa teiktā visi tiesiskie argumenti ir viņu pusē un Dz. Jaundžeikaram šodien bija jādodas mājās.

Jāpiemin, ka šis tiesas nolēmums nav pārsūdzams. Pēc aptuveni mēneša varēs iesniegt ierosinājumu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību. Pagaidām arī advokātiem nav zināms, kādas tieši ziņas Dz. Jaundžeikars centies iegūt. P.Rebenoks norāda, ka pagaidām zināms tikai tas, ka ir izpausts valsts noslēpums. Pēc viņa teiktā, kopš apcietinājuma brīža Dz.Jaundžeikars neesot pat nopratināts. Patlaban Dz.Jaundžeikars, pēc advokāta teiktā, nesaprotot, par ko tiek turēts aizdomās.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Edgaru Teterovski.

Teterovska aizstāvji pēc tiesas sēdes atturējās no komentāriem.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Teterovskim piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesa šodien arī apcietinājumā paturēja arī lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Viņa advokāts Didzis Vilemsons pēc sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības. Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Mūžībā aizgājušā farmācijas kompānijas «Olainfarm» vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Maligina testaments tiks nolasīts 16.janvārī, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Testamenta nolasīšanu izsludinājusi zvērināta notāre Valda Vaivara.

Pieteikties aicināti visi mantinieki, kreditori un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas.

Mantojumam pieteikties var četru mēnešu laikā - līdz 2018.gada 13.aprīlim.

Testaments tiks nolasīts 16.janvārī plkst.16 Vaivaras prakses vietā Rīgā, Kalpaka bulvārī 9. Tiek aicināti visi, kuriem kā mantiniekiem, kam būtu tiesība mantot pēc likuma, legatārijiem, kreditoriem vai kā citādi, ir kādas tiesības uz mantojumu. Tiek uzaicinātas arī personas, kurām ir iebildumi pret mirušā pēdējās gribas rīkojuma aktu, pretējā gadījumā tas tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.