Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Šerna norādījusi, ka atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ līdzīga situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā. Šāds vēstījums nav diezin cik iepriecinošs un mierinošs pacientiem, kuri – ak, tavu neražu – mēdz slimot arī vasarā. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka panikai arī nav pamata. Jo runa ir tikai par ierobežotu plānveida palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā nekādi ierobežojumi nebūs un netiek plānoti. Tas nozīmē, ka neviena slimnīca pacientam ar lauztu kāju līdz rudenim gaidīt neliks.
Interesanti, ka Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs stāsta, ka šāda situācija nav Latvijai unikāla un, piemēram, Spānijā un Francijā arī daudzās slimnīcās vasaras atvaļinājumu laikā plānveida operācijas nenotiek. Tomēr Daugavpils situācija kā lakmusa papīrītis parāda, ka Latvijā ir nopietnas problēmas ar ārstu pieejamību. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka par šo problēmu ir runāts gadiem un ministrija nemitīgi ir norādījusi, ka zemais ārstu atalgojums rezultēsies to deficītā. Lai situāciju uzlabotu, Veselības ministrija nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 120 miljonus eiro mediķu algu paaugstināšanai. Tāpat ministre uzsver, ka tas noteikti ir slimnīcu labas pārvaldības jautājums, jo atvaļinājumi nav nekas neplānots.
Viens no būtiskiem izaicinājumiem ir piesaistīt jaunus speciālistus profesijai, kas nozīmē arī budžeta vietu skaita palielināšanu. Noteikti ir jādomā arī par rezidentu vietām un atalgojumu. Ārstu un māsu deficīts ir vērojams ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Rietumvalstīs, tādēļ pēdējās tik labprāt ņem pretī mūsu speciālistus. Tas, ka ārstu trūkst teju visur Eiropā, protams, nav nekāds attaisnojums Latvijai, un atšķirībā, piemēram, no Francijas vai Vācijas, mums nav iespēju piesaistīt trūkstošo darbaspēku no citām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt trešo valstu speciālistu piesaistei netrūkst pretinieku nacionālo vanagu aprindās.
Domāju, ka nākamā gada budžeta kontekstā valdībai ir jāapzinās: ja nauda mediķu atalgojuma paaugstināšanai netiks piešķirta, tad situācija draud kļūt kritiska. Ierobežotos ārstu resursus efektīvāk ļaus izmantot arī pakalpojumu koncentrācija, kas nozīmē, ka visās slimnīcās netiks sniegts pilns pakalpojumu spektrs. Tomēr jāapzinās: visefektīvākais instruments problēmas risināšanā ir atalgojuma palielināšana, kā arī apmaksāto vietu skaita palielināšana rezidentūrā. Un gribētu teikt, ka tā nav tikai Veselības ministrijas, bet visas valdības atbildība.
