Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.
Parādi krājas
Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.
Galvojums neattiecas
Lai gan valsts sola 200 miljonu eiro fondu valsts galvotiem eksporta kredītiem vēl šajā gadā, uz zivju pārstrādātājiem tas neattiecas. «Vai kāds ir pētījis, kuras nozares tiks klāt šim fondam un vai tās tiešām ir eksportspējīgākās valstī?» tā G. Ozols. Zivrūpniekiem paliekot vien iespēja izmantot arvien dārgākos banku kredītus vai piesaistīt privātos investorus. «Privātais investors ir gatavs lielākam riskam nekā bankas, taču tad šī nauda būs vēl dārgāka,» atzīst G. Ozols. «Varbūt kāds domā, ka eksportētāji prasa no valsts nezin kādas superpriekšrocības vai subsīdijas. Nē, mēs prasām tikai reālu valsts atbalstu problēmās, ko saviem spēkiem nevar atrisināt. Biznesu pratīsim noorganizēt paši,» norāda I. Krupņiks. Jāatgādina, ka gada nogalē ar ieguldījumu fonda starpniecību mazie un vidējie uzņēmumi varētu tikt pie aptuveni 200 milj. eiro, kur viens no paredzētajiem atbalstiem ir eksporta apdrošināšana, kam plānots tērēt ap 30 milj. eiro. Kā informē Ekonomikas ministrija, valdības un Eiropas Investīciju fonda līgums par ieguldījumu fonda ieviešanu tika noslēgts šī gada 16.jūlijā. Eiropas Investīciju fonds 20.augustā iesniedza Ekonomikas ministrijā Ieguldījumu biznesa plānu, kas tuvākajā laikā tiks izvērtēts un tad informēta sabiedrība.
Jāskata individuāli
Vienam no lielākajiem nozares uzņēmumiem a/s Brīvais vilnis, kurš vissmagāk cieta no šprotu krīzes, līdz šim izdevies veiksmīgi noturēties tirgū. Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris Db uzsvēra, ka VID bijis korekts un nācis pretim kompānijai, kad tā lūgusi atlikt maksājumus. Tas viss notika cikliski un saskaņotā darbībā, tā A. Babris. Viņaprāt, katrs gadījums būtu jāskata individuāli. Jo joprojām tirgū darbojas kvalitatīvas produkcijas ražotāji un tie, kas ražo mazāk kvalitatīvu preci. «Ja nodokļu parādu brīvdienas prasa nekvalitatīvie ražotāji, tad tās nedrīkst piešķirt, savukārt godīgajiem ir jāpiešķir,» tā Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs. Turklāt jautājums būtu jālemj, pieaicinot nozares lielākos ražotājus apvienojošo profesionālo organizāciju - Latvijas Zivrūpnieku savienību, kas vislabāk izprotot situāciju nozarē. Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits gan atzīst, ka patlaban nebūtu objektīvi teikt, ka izveidojušies parādi būtu saistīti ar Krievijas krīzi. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka «pastāv bažas, vai šajā ekonomiskajā situācijā VID nenāks virsū uzņēmējiem, lai ātri izdabūtu naudu.» D. Šmits atbalsta nodokļu parādu maksājumu atlikšanu situācijā, kad rodas objektīva krīze. Tā tas bijis 2006. gada beigās, kad sākās tā saucamā šprotu krīze. «Lai gan toreiz saņēmām mutisku finanšu ministra solījumu atlikt uz laiku nodokļu iekasēšanu, pēc trīs nedēļu gaidīšanas saņēmām formālu atbildi ar izvērstu skaidrojumu par šo procedūru, ko jau zinājām,» tā D. Šmits. Db jau rakstīja, ka šprotu krīzes dēļ daļa pašmāju zivrūpnieku zaudējuši Krievijas tirgu, ko aizņēmuši konkurenti. Šogad pirmajos sešos mēnešos pēc Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra datiem zivju un zivju produktu eksporta kopvērtība bija 35.1 miljons Ls, kas ir teju par 7.5 miljoniem mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt zivju konservu eksports uz Krieviju pēc samazinājuma audzis pusotru reizi, sasniedzot 5.3 miljonus Ls.