Nesasist, nesaskrāpēt un nesaplēst

Pārvākšanās servisa uzņēmumiem zelta ādere ir juridiskās personas – biroji, muzeji, vēstniecības. Mazāku, tomēr nozīmīgu apgrozījuma daļu veido privātpersonu apkalpošana

Latvijā pārvākšanās servisa tirgus pīrāgu dala diezgan daudz dalībnieku – aptuveni pieci uzņēmumi sevi dēvē par tirgus līderiem, nišā darbojoties piecus, desmit un vairāk gadus. Tomēr ir arī ne mazums firmu viena vai divu personu sastāvā, ir arī pašnodarbinātas personas, kas savus pakalpojumus piedāvā, izmantojot sludinājumu portālus. Ir tirgus dalībnieki, kas mēdz nemaksāt nodokļus un uz tā rēķina piedāvā zemāku pakalpojuma cenu, līdz ar to iedragā godīgas konkurences spēles noteikumus.

«Konkurence ir, taču lielākas firmas ar labu reputāciju, kuras darbojas šajā nozarē, ir aptuveni piecas. Diemžēl nereti ir situācijas, ka cilvēki sarunā mantu pārvedēju, kuru atraduši sludinājumu portālā, bet tas neierodas. Tad zvana un lūdz palīdzību firmām, kas biznesā darbojas ilgāk un ir ar labu reputāciju. Privātie darboņi nepievērš uzmanību tam, kā pareizi un kvalitatīvi pārvest mantas – tās visbiežāk nepakotas tiek vienkārši saliktas busiņā un pārvestas. Šāda prakse nenāk par labu šīs jomas prestižam kopumā, jo cilvēkiem šķiet, ka visi uzņēmumi strādā šādi – bez standartiem un kvalitātes normām,» teic SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs.

«Cik dažādi ir darbi, tik dažādi ir iemesli, kāpēc klients izvēlas šo pakalpojumu. Citam vajag palīdzīgas rokas, citam nav zināšanu, kā pārvest mantas, citam nav laika un vēlmes pašam krāmēties, bet cits izvēlas šādu pakalpojumu statusa dēļ,» stāsta FF International Movers dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Aivars Usāns.

DB aptaujāto nozares uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šis bizness galvenokārt balstās uz juridisko personu apkalpošanu un klientu grozā lauvas tiesa ir šādi klienti. Mazākā apjomā tiek apkalpotas privātpersonas, jo nereti tām ar mantu pārvešanu izpalīdz draugi vai paziņas, kuriem ir mikroautobuss un vēlme brīvā brīdī izpalīdzēt ar mantu nogādāšanu no punkta A uz B. «Mūsu biznesā klupšanas akmens ir niecīgais iedzīvotāju skaits, kas vainagojas ar nelielu pasūtījumu daudzumu. Daudzi tautieši dzīvo ārzemēs. Arī šeit palikušajiem labklājības līmenis neaug tik strauji, kā gribētos. Bija ekonomikas augšupejas gadi, kad privātpersonas pārvācās uz jauniem dzīvokļiem, bet uzņēmumi – uz lielākiem birojiem, tad tiem vajadzēja mantu pārvešanas pakalpojumu. Patlaban šāda tendence nav novērojama. Darba pietiek, bet vēl kādam sākt strādāt šajā jomā būtu grūti. Ja tautieši kuplā skaitā atgrieztos, kaut kas mainītos,» pašreizējo tirgus situāciju vērtē O. Veinbergs. Viņa pārstāvētajam uzņēmumam Zebra Cargo 50–60% no apgrozījuma veido biroju un vietējo pārvedumu nodrošināšana, bet pārējo apjomu 40–50% amplitūdā – imports un eksports. 2018. gadā Zebra Cargo apgrozījums bija vairāk nekā 300 tūkst, bet 2017. gadā – 280 tūkst. eiro. «Vedam mantas pa visu pasauli. Mums ir sadarbības partneri dažādās pasaules valstīs – tās ir lielas pārvadājumu kompānijas ar filiālēm daudzās zemēs. Šogad plānojam sākt sadarbību vēl ar jauniem ārvalstu partneriem. Esmu ievērojis, ka pēdējos gados uz Latviju pārvācas mazāk ārzemnieku. Varbūt iemesls ir Krievijas tirgus aizvēršanās. Vairs pie mums neveido noliktavas, ražotnes. Vietējā tirgus krituma dēļ paši mēģinām paplašināt darbību Lietuvā un Igaunijā,» atzīst O. Veinbergs.

Visu rakstu Nesasist, nesaskrāpēt un nesaplēst lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!