Jaunākais izdevums

Tevi varētu interesēt

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pensiju izmaksa par šī gada janvāri, februāri un martu pagaidām nav iespējama, jo nav saņemts finansējums no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

VSAA skaidro, ka tā izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar abu valstu līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra un apliecina Krievijas apņemšanos veikt tās piešķirto pensiju un pabalstu izmaksu katra ceturkšņa otrajā mēnesī, ieskaitot tam paredzētos finanšu līdzekļus Latvijas Valsts kasē.

Par radušos situāciju VSAA ir informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), lūdzot steidzami sazināties ar Krievijas pusi, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu. Piektdien ĀM izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kuram iesniedza notu ar aicinājumu skaidrot izmaksu kavēšanās iemeslu.

Savukārt Valsts kase ir informējusi, ka pensiju un pabalstu pārskaitījumiem no Krievijas bankām nav uzlikti šķēršļi.

VSAA uzsāks pensiju izmaksu, līdzko Krievija izpildīs savas saistības, norādīja aģentūrā.

VSAA aicina iedzīvotājus, kuriem jāsaņem minētās pensijas, sekot līdzi aktuālai informācijai VSAA mājas lapā un plašsaziņas līdzekļos.

Gadījumos, ja Krievijas pensiju izmaksas aizkavēšanās to saņēmējiem ir radījusi problēmas apmaksāt neatliekamas ikdienas dzīves vajadzības, Labklājības ministrija aicina vērsties pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajos dienestos.

Otrdien valdība sēdes slēgtajā daļā uzklausījusi labklājības ministra ziņojumu "Par Krievijas Federācijas pensiju izmaksu Latvijā 2025.gadā". Tā saturs gan nav publiski pieejams.

Līdzīga situācija šī paša iemesla dēļ izveidojās 2023.gadā. Toreiz pensiju izmaksa kavējās divas nedēļas.

Sākotnēji ierobežotas pieejamības, bet vēlāk deklasificētajā informatīvajā ziņojumā valdībai tika skaidrots, ka Krievija nebija veikusi maksājumu 3 612 866,10 eiro apmērā. Līdz ar ko pensijas izmaksa aizkavējās 10 474 personām, no kurām 3775 personas bija darbspējīgā vecumā.

Krievijas puse toreiz apgalvoja, ka pārskaitījumu esot veikusi, tomēr nauda neesot nonākusi līdz VSAA. Pēc tam nolemts veikt atkārtotu pārskaitījumu. Krievijas puse skaidrojusi, ka veic darbības, lai šo naudu atgūtu no kredītiestādes Luksemburgā, kur maksājums esot ticis aizturēts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kapitāldaļu maiņas darījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis, tomēr sabiedrības daļa vairāku jaunu anonsēto un notikušo darījumu kontekstu vērtē ar zināmām bažām.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka 2025. gada pirmajos divos mēnešos tikai 753 SIA nomainījās vismaz 50% kapitāldaļu turētāju sastāvs, savukārt analogā laikā 2021. gadā, kad vēl nebija aktīvās kara fāzes Ukrainā, šādi darījumi tikuši veikti 1027 SIA. Arī to SIA skaits, kurās visa gada laikā mainījies kapitāldaļu turētāju sastāvs vismaz par 50%, ir sarucis no 5374 2021. gadā līdz 4483 2024. gadā.

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka kapitāldaļu īpašnieku maiņas process Latvijā ir samērā stabils ar tendenci sarukt. Ik gadu vismaz 50% kapitāla daļu atsavina (maina īpašniekus) 3-5% no nelikvidēto uzņēmumu kopskaita. Iemesli var būt dažādi. „Visbiežākie veidi - uzņēmumu dibināšana pārdošanai - gan vienkārši kā čaulas, gan lai realizētu, piemēram, nekustamā īpašuma darījumus (dzīvokļu pārdošana kā domājamās daļas pārdošana apsaimniekošanas uzņēmumā pēc ēkas uzbūvēšanas), gan jaunuzņēmumi, kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu veiksmīgas idejas realizācijai, lai pēc tam pārdotu.