Viņa skaidroja, ka ekspertu piesaiste nepieciešama, lai veiktu izpēti kādā juridiskā statusā sabiedrisks medijs varētu strādāt, veiktu cenu aptaujas u. tml. «Tas ir medijs, kurš domāts nākotnes lietotājiem. Jārēķinās ar dažādu mediju formu attīstību. Jāskatās, kā uzrunāt jaunatni. Jādomā, kā veicināt tādu žurnālistu apmācību, kas spēj tur strādāt,» uzskaitīja A. Dulevska.
Ministru kabinets 19. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu NEPLP piešķirt 80 tūkstošus latu. Finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Ministrija iepriekš skaidroja, ka piešķirtie līdzekļi nepieciešami, lai veiktu detalizētu situācijas izpēti, kuras laikā veiks finanšu analīzi, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļu izveidi 2012. gadā. NEPLP vadītājs Ainārs Dimants norādīja, ka par izpēti tiks veikts iepirkums, kurš būs sadalīts trijās daļās.
Raksti par tēmu
Db.lv jau vēstīja, ka NEPLP aprīlī nolēma veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu.
Darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās virzīt trīs modeļus.
Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.
