«Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007. gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi,» pauda A. Zariņš.
«Otrkārt, nākamgad gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus,» uzskata Balsts valdes priekšsēdētājs.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness2014. gadā komercplatību nomas maksa varētu palielināties 5- 10% apmērā. Tas skaidrojams ar prognozēto kvalitatīvo biroja telpu deficītu. Jaunu komercplatību pieplūdums tirgū paredzams tikai 2015. gadā, jo attīstītāji nav ieinteresēti uzsākt būvniecību pirms nav noslēgti potenciālo klientu nomas līgumi ilgtermiņā, skaidro Balsts vadītājs.
Balsts dati liecina, ka novembrī dzīvokļu cenu pieaugums 0,13-0,83% robežās raksturīgs Rīgas centram, kā arī sērijveida dzīvokļiem Juglā, Purvciemā, Pļavniekos, Vecmīlgrāvī un Imantā . Savukārt, kritums 0,40-0,71% diapazonā raksturīgs sērijveida dzīvokļiem Teikā un Āgenskalnā.
Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 11%. Šis rezultāts varētu būt saistīts ar izmaiņām uzturēšanās atļauju likuma izsniegšanā ārvalstu investoriem. Šobrīd novērotā tendence liecina, ka lielāks darījumu skaits noslēgts tieši ar vietējiem pircējiem, savukārt ārzemju klienti nodrošina lielāku ienestās naudas apjomu.
