Finanšu ministrs Jānis Reirs ir paziņojis, ka tūdaļ pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas kopā ar sociālajiem partneriem sāksies darbspie nodokļu reformas, kas varētu stāties spēkā 2021. gadā. Tas ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka pašreizējā nodokļu reforma ir izgāzusies, atstājot vien milzīgu caurumu valsts budžetā.
Darbaspēka nodokļu slogs vēl joprojām ir augsts, un reforma, kāto norāda arī Eiropas Komisija, nekādā mērā nav palīdzējusi mazināt nevienlīdzību. Taču birokrātiju gan tā ir vairojusi. Jāteic, ka diferencētais neapliekamais minimums ir sarežģīti piemērojams praksē, turklāt tas ir labvēlīgāks pret strādājošiem bez apgādājamiem, kas jau pats par sevi nav pareizi. Nākamajai nodokļu reformai noteikti vajadzētu mazināt darbaspēka nodokļu slogu,ieviest saprātīgus progresivitātes elementus, protams,ne tik sarežģītus un grūti administrējamus kā diferencētais neapliekamais minimums.
Tāpat pašlaik Latvijā līdztekus vispārējam nodokļu režīmam ir nepilni desmit citi režīmi, kas apgrūtina ne tikai nodokļu administrēšanu,bet arī būtiski samazina tajos strādājošo sociālās garantijas un rada robu valsts budžetā. Jāatgādina, ka daudzi alternatīvie režīmi tika ieviesti krīzes laikā kā pagaidu risinājums, taču nostiprinājās uz palikšanu. Piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīms, ko vairākas valdības viļā kā karstu kartupeli, kamēr daudzas nozares sūdzas, ka tas kropļo konkurenci (īpaši publiskajos iepirkumos). Līdz ar to valdībai ar sociālajiem partneriem ir jāizdiskutē un jāsaprot, kādi alternatīvie nodokļu režīmi būtu saglabājami, kādi - ne.
Tā kā nodokļi ir arī labs instruments stimulēt ekonomisko subjektu vēlamu rīcību, tad noteikti būtu apsverams,kā ar nodokļu atvieglojumu palīdzību stimulēt uzņēmumus ieguldīt pētniecībā un attīstībā (P&A). Lai gan arī līdz šim šādi stimuli ir bijuši, tomēr tie izrādījušies nepietiekami efektīvi, jo Latvijā uzņēmumu investīcijas P&A ir vienas no zemākajām ES.
Gaidāmajai nodokļu reformai būs arī jāatbild uz nozaru jautājumiem par samazinātā PVN piemērošanu. Tas noteikti būs diskusiju objekts. Eiropas Komisija arī norādījusi, ka Latvijā, lai kompensētu darbaspēka nodokļu sloga pazemināšanu,būtu jāapsver nekustamā īpašuma nodokļa un kapitāla nodokļa paaugstināšana. Tas gan ir pietiekami jutīgs jautājums.
Jebkurā gadījumā, lai jaunā nodokļu reforma neizrādītos tāds pats čiks ar mīnusa zīmi kā pašreizējā, būtu jānoformulē galvenie mērķi.Jo ir skaidrs, ka ar nodokļu palīdzību nevar atrisināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas. Līdz ar to, ja ir izvirzīti pāris saprotami uzdevumi, kas jārisina reformai, tad uz tiem arī būtu jākoncentrējas. Turklāt šiem uzdevumiem jābūt daudz konkrētākiem nekā nodrāztais teiciens par uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu un nevienlīdzības mazināšanu. Ņemot vērā pēdējās reformas neveiksmi, jaunās reformas izdošanos lielā mērā noteiks tas, cik skaidri būs formulēti mērķi un cik konsekventi tiks īstenota to sasniegšana.
