Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem var secināt, ka samazinājums ir saistīts tieši ar cilvēkiem darbspējīgā vecumā, jo statistika parāda, ka šajā periodā Rīgā deklarēto bērnu un pensionāru skaits ir audzis. Atsevišķas Dienas aptaujātās pašvaldības arī atklāj, ka pēc intensīvās migrācijas uz Rīgu iedzīvotāji tomēr sāk atgriezties novados.

Piemēram, Talsu novadā šogad uz Rīgu pārdeklarējušies 33 cilvēki, tomēr atnākuši atpakaļ 24. Statistika atklāj, ka tieši atnākušo skaits sāk strauji pietuvoties aizbraucēju skaitam. Visaktīvāk talsnieki Rīgā deklarējās pērnā gada janvārī, tad, visticamāk, kampaņas ietekmē, to izdarīja 26 novada iedzīvotāji. Domes pārstāve Inga Priede atklāj, ka tomēr lielākā daļa no tiem, kas izdeklarējas, pārvācas uz Angliju vai Norvēģiju.

Pārējās aptaujātās pašvaldības izvairīgāk runā par deklarēšanos Rīgā, šādu statistiku esot visai grūti iegūt. Piemēram, Daugavpils novada domes pārstāve Vita Rūtiņa teic, ka katrā pagasta pārvaldē ir atbildīgie par pierakstīšanu un izrakstīšanu, kopējā statistika apkopota nav. Izdeklarēšanās vairāk esot saistīta ar mācībām un dzīvesvietas maiņu kopumā.

Plašāk lasiet rakstā Lēnām ceļo atpakaļ no Rīgas trešdienas, 22.aprīļa laikrakstā Diena (6.lpp.)!