Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns aicināja savus kolēģus nenodarboties ar moralizēšanu, jo, viņaprāt, šāds ierobežojums alkohola patēriņu nesamazinās, jo, «kad es redzu alus reklāmu, man pat neslāpst», viņš sacīja. Viņš norādīja, ka alkohola lietošanas apkarotājiem drīzāk būtu jāierobežo āra kafejnīcu darbība. «Kad es šeit pilsētas sirdī redzu norasojušas alus glāzes, mana apņēmība nelietot šo dziru, kas mani padara resnu un dumju, sabrūk,» deputāts paskaidroja.
Citi parlamentārieši pauda pārliecību, ka šāds ierobežojums tikai diskriminētu Latvijas alus ražotājus, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju skatās ārvalstu televīzijas, kur šādu aizliegumu nav un ir redzamas ārzemju alus reklāmas.
Kā ziņots, pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem, alus un vīna reklāmas investīcijas televīzijā 2009. gadā bija aptuveni 1,4 - 1,75 milj. latu. Savukārt laika posmā no plkst. 7.00 līdz 22.00 tika iztērēti 75% līdz 80% no kopējiem reklāmai atvēlētajiem naudas līdzekļiem.
