Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.
Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?
Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.
OECD eksperts A. Bassanini savā prezentācijā norādīja, ka pašlaik nedz sociālā sistēma, nedz mūžizglītības sistēma nav gatavas uztvert lielo skaitu strādājošo, kas būs palikuši bez darba automatizācijas dēļ. Lai gan savu virsotni automatizācija varētu sasniegt vēl tikai (vai, iespējams, jau) pēc desmit gadiem, taču valstīm, arī Latvijai, tam būtu jāsāk gatavoties jau laikus, vispirms jau analizējot tautsaimniecības nozaru attīstību, lai saprastu, kurās no tām automatizācija parādīsies visstraujāk un skars vislielāko skaitu darba vietu, tāpat ir jāizstrādā reālas un konkurētspējīgas mūžizglītības programmas. Savukārt sociālajai sistēmai ir jābūt gatavai uz to, ka būs gana daudz bezdarbnieku pirmspensijas vecumā, kuriem, visticamāk, jaunu prasmju apgūšana būs apgrūtināta. Bet izglītības sistēmai bērni ir jāvirza vai nu uz augstskolām, vai profesionālās izglītības iestādēm, lai pēc iespējas mazāk būtu jauniešu, kuriem ir tikai pamata izglītība vai vispārējā vidējā izglītība, jo rutīnas roku darbs tuvākajā nākotnē izzudīs, izņemot sociālo un veselības aprūpi.
Bet pilnībā ir iedomājama situācija, kad specializētos veikalos saglabājas pārdevēju – konsultantu amati, taču kasieri lielveikalos līdz ar pašapkalpošanās kasu strauju izplatību izzūd. Tāpat līdz ar pašbraucošo mašīnu plašu izplatību izzudīs taksometru šoferi un tālbraucēji. Par to, ka ir izzudušas mašīnrakstītājas un grāmatveži vairs neiet uz banku, lai iemaksātu naudu, neviens neraud. Domāju arī, ka paaudze, kas vēl tikai dzims pēc desmit gadiem, neuztrauksies par kādu šodien izplatītu profesiju izzušanu. Taču šodienas strādājošajiem, izglītības un sociālajām sistēmām tas ir gana liels izaicinājums. Tādēļ robotu atnākšanai jāgatavojas laikus.
