Nupat kā notikusi pirmā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme kopš iestāde ar pilniem apgriezieniem uzsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Līdz ar šiem nestandarta pasākumiem centrālā uzmanība nav vērsta uz lēmumiem par eiro procentlikmēm, kuras arī šajā sanāksmē mainītas. Svarīgākais ir tas, ka ECB solījusi turpmāk katru mēnesi iegādāties vērtspapīrus 60 miljardu eiro vērtībā (vismaz līdz nākamā gada septembrim). Jau kādu laiku parādījušās baumas, ka šī programma, iespējams, varētu tikt noslēgta ātrāk. ECB vadītājs Mario Dragi gan vērsa uzmanību uz to, ka programma tiek īstenota vien mēnesi un arī maratona pirmajā kilometrā parasti nejautā par izstāšanos.
Katrā ziņā ECB šefs, runājot par visiem pieņemtajiem mēriem, pauda pārliecību, ka tie ir efektīvi. Augstā amatpersona vērsa uzmanību uz labākiem aktuālajiem eirozonas ekonomikas datiem un apstiprināja, ka sagaida mērenu inflācijas atgūšanos; arī banku sektora veselības stāvoklis esot krietni stabilāks. Tika izcelta arī zemo naftas cenu pozitīvā ietekme uz reģiona tautsaimniecību. Ja runā par bažām, tad Dragi kungs apstiprināja, ka ļoti ilgstošs zemu procentlikmju laikmets (papildu tam tiek īstenota kvantitatīvā mīkstināšana) rada labu augsni finanšu nesabalansētībām nākotnē (cenu burbuļiem).
Skaidrs, ka ECB aktivitātei būs ietekme arī uz Latviju. SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš atzīmē, ka mūsu valsts iedzīvotājiem īstermiņā nedraud tēriņu pieaugums par patēriņa precēm, jo ECB uzskata, ka tuvākajos mēnešos inflācija būs zema vai pat ar negatīvu zīmi. Arī esošie kredīti joprojām būšot lēti (15. aprīlī trīs mēnešu Euribor sasniedza rekorda zemo 0,004% atzīmi un pastāv iespēja šo likmi tuvākajās dienās ieraudzīt negatīvā teritorijā). Tiesa gan neatkarīgi no tā, cik zemu dosies procentu likmes un cik pieejama būs papildus nauda no ECB, bankas Latvijā diez vai plāno noguldītāju uzticēto naudu izsniegt riskantākiem kredītiem, piebilst SEB eksperts. «Problēma nav naudas cena un tās daudzums, bet kvalitatīvs pieprasījums pēc kredītiem un pārliecība, ka izsniegtos kredītus atmaksās, lai būtu nauda, kuru tad varētu atgriezt noguldītājiem. Viena no problēmām joprojām ir pelēkās ekonomikas īpatsvars - šeit slēpjas kreditēšanas pieauguma potenciāls, bet tad nepieciešams pelēkās ekonomikas īpatsvara samazinājums,» skaidro A. Lāriņš.
Plašāk lasiet rakstā Naudas plūdi no ECB ieilgs ceturtdienas, 16. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!