Kopš 13. augusta uzņēmuma padomē apstiprināts zviedrs Magnuss Karlsons (Magnus Carlsson), kā arī Norvēģijas valstspiederīgie Rita Forsberga (Rita Forsberg), Rolfs Ēriks Lie (Rolf Eerik Lie), kā arī Magnuss Reitans (Magnus Reitan), kas turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Uzņēmuma valdes sastāvā izmaiņas nav veiktas, un tajā darbu turpina valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica un valdes loceklis Rems Razums.
SIA Narvesen Baltija reģistrēts 1997. gadā, un tā pamatkapitāls ir vairāk nekā 7,4 milj. Ls.
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETAPērn uzņēmums nopelnīja 1,1 milj. Ls. 2012. gadā plānots paplašināt Narvesen tīklu, investējot 1,1 milj. eiro (770 tūkst. Ls). Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 240 Narvesen kioski.
1999. gadā par SIA Narvesen Baltija līdzīpašnieku kļuva Somijas uzņēmums Rautakirja, kas Somijā pārvalda R-kiosk kiosku tīklu. 2001. gadā uzņēmums iegādājās 98% 1995. gadā dibinātā Latvijas preses mazumtirdzniecības tīkla Preses Apvienība akciju, kā arī uzsāka franšīzi. Savukārt 2011. gada oktobrī par vienīgo Narvesen Baltija īpašnieku kļūst Reitan Servicehandel, kas iegādājās Sanome Trade piederošos 50% uzņēmumā Narvesen Baltijā. Tādējādi patlaban SIA Narvesen Baltija, a/s Preses Apvienība un SIA Preses serviss īpašnieks ir norvēģu uzņēmums Reitan Servicehandel, kas ietilpst Reitan uzņēmumu grupā.
Vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma – 22,32 milj. Ls –, Narvesen Baltija bija 161. lielākais Latvijas uzņēmums, liecina informācija žurnālā TOP 500.
