Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi un tiks ierobežots bāru un kafejnīcu darbalaiks, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Berlīnē stingrāki pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā naktī no plkst.23 līdz plkst.6, kad būs atļauts pulcēties maksimums pieciem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.

Dienā ārpus telpām joprojām būs atļauts pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet telpās - līdz desmit cilvēkiem. Līdz šim telpās drīkstēja pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Bāriem, restorāniem un veikaliem ļauts strādāt vēlākais līdz plkst.23.

Izņēmumi būs aptiekas un degvielas uzpildes stacijas, bet tajās vairs nedrīkstēs naktī tirgot alkoholu.

Ierobežojumu mērķis ir izskaust privātas un nelegālas ballītes, ko Berlīnes varasiestādes uzskata par galveno dzinuli jauna koronavīrusa izplatībā.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā sestdien un ilgs vismaz līdz 31.oktobrim.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat no 12.janvāra varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.