Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.
«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.
«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.
Kā piemērs tiek minētas 2012. gada faktiskās jauniestudējumu izmaksas, kuras pārsniedza budžeta plānu par 198 313 Ls, nenorādot iespējamo finansējuma avotu.
Līdzīgi 2013. gada deviņos mēnešos autoratlīdzību izmaksas tika pārsniegtas par 153 645 Ls. Laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam netika veikta budžeta plānošana pa struktūrvienībām un projektiem.
«LNO finanšu plānošanā 2009 - 2013. gados tika izmantots naudas plūsmas aprēķins, nesalīdzinot ar peļņas un zaudējumu rādītājiem un bilances radītājiem, kas ietekmē LNO finanšu situācijas patieso atspoguļojumu, jo analizējot naudas plūsmu, netiek ņemti vērā akumulētie parādi un citas saistības,» noskaidrots auditā.
Raksti par tēmu
Piemēram, avansa ieņēmumi par biļetēm, kas tiek saņemti par nākamo periodu izrādēm, tika iztērēti tekošo saistību segšanai. Līdzīgi 2013. gada septembrī tika uzrādīts naudas līdzekļu atlikums 127 774 Ls, atstājot nesegtas saistības 193 332 Ls apmērā.
Pēdējo septiņu gadu laikā nav veikti atjauninājumi LNO grāmatvedības uzskaites programmai, tādēļ tā neļauj operatīvi un skaidri sekot finansiālajai situācijai un nesniedz iespēju analizēt būtiskus kvalitatīvos rādītājus.
Līdzšinējā LNO darbībā plānošanu un atbilstību pieejamiem līdzekļiem apgrūtināja arī nekorekta nākotnes saistību uzņemšanās, norādījusi auditorkompānija. Piemēram, 2013. gadā tika parakstītas vienošanās par prēmiju izmaksu orķestrim 2014. gada janvārī par 2013. gadā jūnijā veikto darbu. Līdzīgi, bez budžeta līdzekļu pieejamības tika parakstītas vienošanās par slodzes atjaunošanu pilnā apmērā orķestra māksliniekiem, operas solistiem un kora vokālistiem. Lai izpildītu koplīgumos ietverto vienlīdzības principu un atjaunotu visām darbinieku grupām atalgojumu, kopā būtu nepieciešami 712 tūkst. Ls.
Jaunā operas valde ir uzsākusi operas saimnieciskās vadības sakārtošanu. Ir izstrādāts un apstiprināts detalizēts budžets 2014. gadam un izveidoti pārvaldes mehānismi šī budžeta faktiskās izpildes kontrolei, teiks operas paziņojumā medijiem.
Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 4. novembrī LNO mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts komponists un kādreizējais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš. Konkursam uz brīvo LNO valdes locekļa amatu bija saņemti sešu pretendentu pieteikumi.
Augusta beigās toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) iecēla jaunu operas valdi, ārpus tās atstājot līdzšinējo operas direktoru Andreju Žagaru, bet vēlāk viņu no amata atlaida, pamatojot ar uzticības zaudēšanu.
