Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsludinājusi paātrinātu atklātu konkursu par gaisa kvalitātes mērītāju iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Paredzamā līgumcena iepirkumā par gaisa kvalitātes mērītāju iegādi bez pievienotās vērtības nodokļa ir 3,2 miljoni eiro.

Iepirkumā minēts, ka preču piegādei jānotiek līdz šī gada 31.decembrim un ierīču piegādātājam jānodrošina 36 mēnešu garantija no līguma noslēgšanas brīža.

IZM cer sākt līguma darbību 15.septembrī.

Skaidrojot paātrinātas procedūras izvēli, IZM uzsvēra, ka tās ieskatā patlaban pastāv tādi apstākļi, piemēram, nepietiekami ātrs vakcinācijas temps, Covid-19 vīrusa jauno, transmisīvāko variantu izplatība, kurus IZM nav varējusi paredzēt un ir izveidojusies kritiska situācija, kā rezultātā radusies neatliekama nepieciešamība veikt iepirkumus neparedzamo ārkārtas apstākļu izraisīto seku novēršanai un steidzamības kārtībā iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus mācību telpu gaisa kvalitātes monitoringam.

Teju pēc diviem gadiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums daudzās programmās nav pieejams; Saeimas deputāti un uzņēmēji satraukti par valsts pārvaldes darbu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē deputāti pauda satraukumu par iespējamu ES fondu finansējuma pārrāvumu zinātnei un, aizrādot par līdzšinējo kavēšanos, mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aktīvi rīkoties, lai to nepieļautu. IZM vēlme vadīt praktiskās ievirzes pētniecības un pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas pārskatāmākā un konkurētspējīgākā veidā ir pareizs uzstādījums, taču nav izprotama līdzšinējā darbu kavēšanās, kas draud ar finansējuma pārrāvumu starp 2007.– 2013.gada un 2014.–2020.gada plānošanas periodiem, uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šobrīd 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.

IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

No nākamās nedēļas formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās varēs īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.

Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?

Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Šogad tiks slēgtas kopumā desmit izglītības iestādes un vēl 12 reorganizētas, aģentūra LETA uzzināja IZM.

IZM ir saskaņojusi visus pašvaldību lēmumus par šogad slēgšanai vai reorganizēšanai pieteiktajām izglītības iestādēm. Līdz ar to līdz nākamā mācību gada sākumam tiks slēgtas desmit izglītības iestādes - Rīgas 68.vidusskola, to pievienojot Rīgas 34.vidusskolai, Bērzgala pamatskola, Bērzu sākumskola, to pievienojot Gulbenes vidusskolai, Gārsenes pamatskola, Sarkaņu pamatskola, Strautiņu pirmsskolas izglītības iestāde "Zemenīte", to pievienojot Strautiņu pamatskolai, Saldus sākumskola, to pievienojot Saldus 2.vidusskolai, Daugavpils pilsētas 6.pirmsskolas izglītības iestāde, to pievienojot J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolai, kā arī Aulejas pamatskola un Gaujienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis", to pievienojot Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai.

Latvijas Hokeja federācijai (LHF) plānots piešķirt 441 592 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar vīriešu hokeja valstsvienības sagatavošanos un dalību 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Latvijā 2024.gadā.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un saskaņošanai iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts. Plānots, ka nauda tiks piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

LHF ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) finanšu pieprasījumu, kurā norāda, ka saskaņā ar ministrijas 6.februāra lēmumu LHF tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 303 391 eiro apmērā visu hokeja izlašu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sacensībās.

LHF jauniešu, junioru un Latvijas vīriešu un sieviešu hokeja nacionālo izlašu 2024.gada revidēti izdevumi ir paredzēti 1 767 223 eiro apmērā. Starpība starp LHF pieprasītajiem un IZM 2024.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem hokeja valstsvienību finansiālai nodrošināšanai, gatavojoties un piedaloties augstākā līmeņa sacensībās, ir būtiska, norāda federācija.

Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.