Lai noskaidrotu, ko atbildīgās ministrijas darījušas, lai novērstu VK konstatētos pārkāpumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija bija uzaicinājusi gan VK, gan Labklājības, gan Finanšu ministrijas pārstāvjus.
Liels bija komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas izbrīns, kad noskaidrojās, ka Labklājības ministrija, kuras paspārnē atrodas pašvaldību sociālo pakalpojumu dienesti, līdz šim nav noskaidrojusi pašvaldības, kurās pieļauti šie pārkāpumi.
Uzrunājot Labklājības ministrijas iekšējā audita nodaļas vadītāju Ingūnu Trūli, A. Barča, uzzinājusi, ka ministrija joprojām nezina vainīgās pašvaldības, pārmeta, ka Labklājības ministrijai, ja tai maz rūp savas sistēmas sakārtošana, pašai vajadzēja vērsties pie Valsts kontroles un noskaidrot tās. I. Trūle gan atrunājās, ka ar VK darbiniekiem esot vienošanās, ka tie tuvākajā laikā apmeklēs ministriju un visu izstāstīšot.
Raksti par tēmu
Savukārt Finanšu ministrija VK ziņojumu esot saņēmusi tikai 22.novembrī. Arī Pašvaldību savienība vēl nebija paspējusi noskaidrot, kuras pašvaldības VK pieķērusi valdības noteikumu un likumu neievērošanā.
Db.lv jau vēstīja, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kas atbild par Latvijas un Pasaules Bankas sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformu pasākumiem, ir nepamatoti izlietojušas valsts un pašvaldību līdzekļus 462,2 tūkst. Ls apmērā. Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
VK informē, ka trūcīgas ģimenes statuss ir piešķirts arī ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi, vai arī kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni.
Tā, piemēram, trūcīgas ģimenes statuss piešķirts ģimenei, kurai pieder deviņi transportlīdzekļi, no kuriem divi auto iegādāti laikā, kad ģimene jau tikusi atzīta par trūcīgu. Tāpat par trūcīgu atzīta ģimene, kurai pieder seši transportlīdzekļi un četri nekustamie īpašumi.
