Ministre pastāstīja, ka valdība ir informējusi uzņēmumu par iespējamo atbalstu, ko valsts var piedāvāt, bet tālākais ir paša uzņēmuma rokās.
Uzņēmums domā par jaunu produktu ražošanu, kas gan varētu būt visai sarežģīti, ņemot vērā ierobežotās tehnoloģiskās iespējas, piebilda Reizniece-Ozola.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) pirms nedēļas stāstīja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) esot uzdevusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai izvērtēt iespējas sniegt atbalstu metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs.
Šajā apspriedē gan netika pieņemti konkrēti lēmumi, bet gan pārrunātas iespējas, kā rīkoties, sacīja Sesks, piebilstot, ka nevar plašāk komentēt šajā sanāksmē pārrunāto un tas ir Ministru prezidentes biroja kompetencē. Pēc viņa teiktā, vēl tiks vērtēts, kādu atbalstu valdība var sniegt uzņēmumam un kādu efektu tas var dot.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessLETA jau ziņoja, ka KVV Liepājas metalurgs ir gatavs līdz gada beigām ražošanas apjomus palielināt par 30-40%, 19.augustā pēc Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ukrainas investora KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins.
Kopējie velmēšanas ceha darba apjomi, ja pieskaita velmētavas otrā stāva jaudu, ar laiku varēs sasniegt 60 000 līdz 65 000 tonnu armatūras mēnesī, taču, lai sasniegtu šādu apjomu, uzņēmumam jāveic vairāki būtiski uzdevumi - jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings, kā arī radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas. Tas kopumā ļautu iegūt nepieciešamo konkurētspēju.
Rūpnīca divus gadus nostāvējusi faktiskā dīkstāvē, un pa šo laiku uzņēmuma klienti ārzemēs ir pārorientējušies no Liepājas armatūras izmantošanas uz citu ražotāju preces pirkšanu. Uzņēmumam līdz šim izdevies sekmīgi ieiet vairākos Eiropas tirgos, kā arī Ziemeļāfrikas tirgū.
Uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits sasniedzis 540 cilvēkus.
