No nākamā gada iecerēts minimālo algu paaugstināt par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds lēmums saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem attiektos uz 36 546 strādājošajiem jeb 4,6% no visiem nodarbinātajiem, trešdien raksta laikraksts Diena.
Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.
Piemēram, Jēkabpils frizieru salona Helioss īpašnieks Varis Puiša atzīst, ka viņam jau pašlaik esot grūtības nodrošināt frizieriem minimālās algas izmaksu. «Mana biznesa peļņu veido tikai ienākumi no tā, cik klienti samaksā par frizieru pakalpojumiem. Ja gadās kāds tukšāks mēnesis, jālauza galva, kā darbiniekiem samaksāt pašreizējo 320 eiro lielo algu. Ja būs iecerētais algu kāpums par 40 eiro četrus gadus, tad man jābankrotē. Tik daudz es nenopelnu,» emocionāli pauž Varis Puiša.
A/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots uzsver, ka vislielākais risks straujas minimālās algas paaugstināšanas gadījumā ir atšķirību zudums starp kvalificēta un mazkvalificēta darbinieka atalgojumiem. «Ja pēc četriem gadiem minimālā alga sasniegs 480 eiro, vai attiecīgi pieaugs, piemēram, skolotāju un medmāsu algas? Ja ne, tad tiks grauts šo profesiju prestižs un samazināta motivācija apgūt šādām profesijām nepieciešamās zināšanas.» E. Kots arī bilst, ka šāds straujš minimālās algas pieaugums vairākus gadus pēc kārtas varētu nozīmēt mazo uzņēmēju bankrotus. «Cietīs ne jau lielie uzņēmēji Rīgā, bet vietējie ražotāji un mazie uzņēmēji reģionos,» domā a/s Diena valdes priekšsēdētājs.
To, ka minimālās algas celšana nav lielo uzņēmumu problēma, apliecina tādu uzņēmumu kā Fazer Bakery un Bite vadītāju teiktais Dienai, ka jau pašlaik viņu darbinieki saņem krietni virs minimālās algas. Arī vietējā ražotāja Spilva mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne norāda: «Mēs Spilvā ļoti pozitīvi vērtējam ieceri celt minimālo algu. Mums jau tagad nav neviena darbinieka, kas strādātu tikai par 2018. gadā plānoto minimālo algu 480 eiro.»
Visu rakstu Norāda uz minimālās algas strauja kāpuma riskiem lasiet trešdienas, 19. novembra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!
