Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds 2022. gadā saņēmis vienu miljonu eiro lielu ziedojumu no Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA «Mikrotīkls».

Šādi uzņēmums turpina atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes attīstību RTU.

Ar SIA «Mikrotīkls» ziedojuma palīdzību 2022. gadā īstenoti deviņi projekti, tostarp, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskajai laboratorija iegādājās augstas veiktspējas termogrāfijas un termiskās attēlveidošanas kameru, ar kuru mērīt ātri mainīgus termiskos procesus materiālos, elektronikas komponentēs, mehānismos, tajā skaitā objektos, kas atrodas kustībā.

Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātniskā laboratorija, pateicoties ziedojumam, savā rīcībā ieguva diferenciāli skenējošu kalorimetru. Diferenciāli skenējošā kalorimetrija ir viena no visplašāk izmantotajām metodēm polimēru un citu materiālu analīzei, jaunais aprīkojums ļauj pilnvērtīgāk testēt izstrādāto un izgatavoto materiālu īpašības.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» šovasar apdrošināšanas kompensācijā par pērn notikušajā ugunsgrēkā sadegušajiem krājumiem saņēmis 33,937 miljonus eiro.

Šāda informācija ietverta uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Kompānijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gada 20.augustā «Mikrotīkls» noliktavā Maskavas ielā 456, Rīgā, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega tajā esošie krājumi 33 970 981 eiro vērtībā. Savukārt 2019.gada 18.jūnijā uzņēmums saņēma apdrošināšanas kompensāciju par nodegušajiem krājumiem 33 937 000 eiro apmērā.

Uzņēmums pērn informēja, ka ugunsgrēka rezultātā tika būtiski iekavēta preču pieņemšana un izsūtīšana klientiem. Šos darbus pārņēma pārējās noliktavas. Savukārt jaunajā «Mikrotīkls» noliktavā Stopiņu novada «Grebzdēs», kas ekspluatācijā tika nodota pērn jūlijā, ugunsgrēka brīdī vēl nebija pilnībā pabeigti iekārtošanas darbi.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Mikrotīkls" patlaban aktīvi strādā pie 5G produktu izlaides, teikts marta vidū iesniegtā uzņēmuma 2019.gada pārskata vadības ziņojumā.

"Mikrotīkla" vadība atzīmē, ka par 5G produktiem ir ļoti liela interese no mobilo operatoru kompānijām visā pasaulē. Pirmos 5G produktus uz "Chateau" produkta bāzes plānots izlaist 2021.gadā, tie spēs nodrošināt līdz pat 10 gigabitu sekundē (Gbps) ātru datu pārraidi.

Vadības ziņojumā teikts, ka pasaulē palielinās datu pārraides apjomi gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos, līdz ar to pieaug prasības pēc ātrdarbīgiem maršrutizatoriem.

2020.gadā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas mobilais telefons" uzņēmums sācis ražot "Chateau LTE18" mobilo 4G rūteri, kurš spēj pārraidīt datus ar ātrumu līdz pat 1,2 Gbps, tādejādi pārspējot optikas pieslēgumu jaudu, tai pašā laikā saglabājot klientam nepieciešamo mobilitāti.

Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

30. jūnijā notiks pirmais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) izlaidums. Kā informē universitātē, lielākā daļa RTU IZV absolventu esot izteikuši vēlmi studēt RTU piedāvātajās studiju programmās.

Skolu absolvē 24 skolēni, kuri trīs gadus padziļināti apguvuši eksaktos priekšmetus, mācību procesā cieši sadarbojoties ar RTU.

RTU jaunā Inženierzinātņu vidusskola - fotogrāfijās

Pirmo izlaidumu svinēs Latvijā pirmās vidusskolas, kuru izveidojusi augstskola, absolventi. Viņi mācības RTU IZV sāka tās dibināšanas gadā – 2015. gada 1. septembrī.

Skola tika izveidota, lai atbalstītu īpaši apdāvinātus Latvijas jauniešus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar inženierzinātnēm.

Lielākā daļa RTU IZV absolventu izteikuši vēlmi studēt RTU piedāvātajās studiju programmās. Īpaši RTU IZV absolventiem RTU izstrādāta Izcilības programma, kurā varēs studēt pēc individuāla plāna, lai sasniegtu izcilus rezultātus studijās, zinātnē un tehnoloģiju pārnesē jeb valorizācijā. Tā būs iespēja daudz intensīvāk un atbilstoši savām specifiskajām interesēm apgūt RTU studiju programmas.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

SIA «Mikrotīkls», kas ir viens no visu laiku lielākajiem Latvijas Universitātes (LU) atbalstītājiem un LU fonda mecenātiem, gada nogalē ir ziedojis vēl 250 tūkstošus eiro, lai turpinātu attīstīt eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu universitātē.

«Mikrotīkls» ir MikroTik RouterOS programmatūras izstrādātājs un RouterBoard iekārtu ražotājs.

SIA «Mikrotīkls» ir sniedzis atbalstu Latvijas Universitātes attīstībai jau no 2011. gada, kad uzņēmums uzdāvināja LU Datorikas fakultātei divus MikroTik maršrutētāju komplektus ar plašu funkcionalitāti, ko studenti lieto gan praktiskajās nodarbībās studiju kursa «Datortīklu administrēšana» ietvaros, gan arī dažādu tīklošanas protokolu pētījumos.

Savukārt 2015. gada nogalē SIA «Mikrotīkls» ziedoja pusmiljonu eiro, tādējādi atbalstot 12 LU projektus par kopējo summu 424 000 eiro, lai atbalstītu eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomu.

Sveicot LU tās dzimšanas dienā, 2016. gadā tika saņemts 1 miljona eiro ziedojums, no kā līdz šim ir atbalstīti vēl 18 projekti un tiks izmaksātas 6 stipendijas talantīgākajiem un perspektīvākajiem doktorantūras studentiem.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Lai uzlabotu Latvijas kamaniņu sportistu sniegumu, izlases sportistu kamanas palīdzējuši pilnveidot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. "Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī - precīzāk vadāmas," stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Mikrotīkls» pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Kā liecina gada pārskats, lielākie Eiropas Savienības noieta tirgi bija Polija, Čehija, Spānija, Itālija, Vācija, Ungārija un Lietuva. Savukārt trešajās valstīs lielākie noieta tirgi bija ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Krievija, Indija, Dienvidāfrika, Taizeme un Argentīna.

Pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē 28.februārī atklās atvērtā tipa prototipēšanas darbnīcu «theLAB Cēsis», veicinot jaunu inženiertehnisku un zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu radīšanu Vidzemē, informē RTU.

Viens no RTU Cēsu filiāles stratēģiskajiem mērķiem ir inovatīvas uzņēmējdarbības vides veidošana Vidzemē. «theLAB Cēsis» izveide ļaus stiprināt universitātes un uzņēmumu sadarbību, piedāvājot labi aprīkotu vidi, zināšanas un kompetences inovatīvu produktu radīšanai. Jaunā darbnīca būs atvērta kā studentiem un zinātniekiem, tā ideju ģeneratoriem, jaunuzņēmumiem un kompānijām, kas vēlas palielināt savu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību.

«theLAB Cēsis» aprīkojumā ir 3D skeneris, vairāki 3D printeri, ploteris, CNC kokapstrādes iekārta, slīpmašīna, putuplasta griezējs, urbjmašīnas, dažādi rokas instrumenti un elektroiekārtas. Cēsu filiāles speciālistiem ir kompetences gan dažādu izstrādājumu, detaļu, dizaina objektu, prototipu un funkcionējošu modeļu izstrādē, izmantojot 3D tehnoloģiju iespējas, gan prasmes robotikā un Arduino programmēšanā.

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Piektdien, 1. martā, 80 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors akadēmiķis Ivars Knēts, informē RTU.

Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai. Atvadīšanās no I. Knēta notiks otrdien, 12. martā, plkst. 14 Rīgas Krematorijā.

I. Knēts (17.09.1938.-01.03.2019.) Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU) absolvēja 1961. gadā, iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku. Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, I. Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.