Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Lielākajā daļā pasaules valstu pozitīva ekonomikas attīstība būs vērojama šī gada atlikušajos mēnešos, kā arī 2010. gadā. Daļā Austrumeiropas valstu izaugsme atsāksies nākamgad, taču Baltijas valstīs ekonomisko izaugsmi vēl neredz.

Tā teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākajā ziņojumā.

Runājot par Baltijas valstīm, SVF ziņojumā norāda, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomika turpinās krist arī 2010. gadā. Fonds prognozē, ka Baltijas valstu IKP 2010. gadā saruks par 3.7%, savukārt šogad gaidāms kritums 17.4% apmērā. Iepriekš izteiktās prognozes liecināja par Baltijas valstu ekonomikas sarukšanu 10.6% apmērā šogad un 2.3% apmērā nākamgad. Šogad maijā SVF Latvijai prognozēja IKP kritumu 12% apmērā 2009. gadā un 2.0% apmērā 2010. gadā.

Pēc dziļas lejupslīdes, pasaules ekonomiskā attīstība ir kļuvusi pozitīva. To palīdzējusi veicināt saskaņota iejaukšanās, kas ir atbalstījusi ieprasījumu un samazinājusi nenoteiktību un sistemātiskos riskus finanšu tirgos, teikts SVF ziņojumā.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Latvijai ieguldot Lietuvā topošajā Visaginas atomelektrostacijā (AES), vajadzētu domāt, ko dabūsim pretī, uzskata bijušais AS Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons.

Viņš norāda, ka «ir jāizvērtē, kur to miljardu ieguldīt». Kā teica Miķelsons, tā nav nieka nauda un tā jāiegulda citas valsts ekonomikā. Viņš atzina, ka runa ir par drošuma pakāpes paaugstināšanu Baltijas teritorijā, taču tā tomēr ir Lietuva, «tā ir cita ķēniņvalsts, un tad tomēr vajadzētu domāt, ko dabūsim pretī». Viņš piebilda, ka tas būs finanšu ieguldījums un kontrole pār uzņēmumu būs Lietuvas pusei.

Vaicāts, vai Latvija var cerēt uz lētāku elektrību, Miķelsons pauda viedokli, ka lētākas elektrības nav, ir tirgus cena. Viņš izteicās skeptiski par Lietuvas puses solīto, ka elektrības cena būs konkurētspējīga.

Izvērtējot 2008. gadu, a/s Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons nežēlojas un uzskata, ka uzņēmums ir daudz paveicis.

Vienlaikus viņš gan atzina, ka tas nav plāns tuvākajiem gadiem, tomēr par to esot jārunā. Kā trešo svarīgāko soli Miķelsons atzinis vēl draudzīgāku attiecību veidošanu ar vidi: «Latvenergo faktiski visu elektroenerģiju saražo videi draudzīgi Daugavas hidroelektrostacijās un termoelektrostacijās. Šogad ekspluatācijā nodevām Ķeguma biomasas siltuma ražošanas staciju, kas attiecīgajā vietā bijis pats labākais un ekonomiski pamatotākais variants.» Arī turpmāk uzņēmums centīsies sekot atjaunojamo energoresursu izmantošanas popularitātei, ja vien tie būs finansiāli izdevīgi. «2009. gadu redzu kā jaunu iespēju gadu, jo enerģētikā varētu tikt pieņemti ļoti būtiski lēmumi- gan saistībā ar Ignalinas atomelektrostaciju, gan Zviedrijas-Baltijas starpsavienojumu, gan jaunceļamo bāzes jaudu staciju. Kaut gan ekonomiskā ziņā tas varētu būt smagākais gads, vienlaikus tas ir brīdis, lai pieņemtu lēmumus sen plānoto investīciju veikšanai. Ceru, ka TEC-2 rekonstrukcija tiks turpināta,» tā K. Miķelsons.

Lietuvas plāns celt sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, termināļa būvniecību Latvijā neietekmēs, pārliecināts bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Tas neietekmēs Latvijas plānu, jo stāsts ir par to, kā paņemt ES naudu, kas paredzēta šādai programmai. Lietuvieši gājuši citu ceļu – būvēsim par savu naudu un punkts,» sarunā ar radio 101 izteicās K. Miķelsons.

Taču Latvija rīkosies savādāk, uzsver bijušais Latvenergo vadītājs. «Paņemsim ES naudu, uzbūvēsim termināli un tad mums būs ierocis, lai regulētu gāzes cenu».

Bijušais Latvenergo vadītājs arī norādīja, ka, piemēram, Japānā ir vairāki gāzes termināļi kuri savā starpā konkurē, bet Latvijā nav gāzes brīvā tirgus un tāpēc privātais kapitāls nevar iesaistīties termināļu celtniecībā.

Latvija sevi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves var nodrošināt 3 gadus, līdz ar to vajadzētu runāt nevis par dabasgāzes atkarību no Krievijas, bet gan par sadarbību ar šo valsti.

To LNT raidījumā 900 sekundes teica a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, kurš centās aizstāvēt ideju par TEC-2 otrā dabasgāzes koģenerācijas bloka nepieciešamību. Kā Db jau vairākkārt rakstīja, Latvijā aktualizējušies protesti pret TEC-2 jauno bloku, prasot tā vietā būvēt vietējo resursu- biomasas staciju. «Latvijā pēdējā laikā parādās arvien vairāk neprofesionālu vērtējumu par investīciju projektiem. Arī TEC-2 rekonstrukcija ir viens no šādi vērtētiem projektiem. Galvenais iemesls, kāpēc mums šis projekts ir vajadzīgs, lai mēs būtu konkurētspējīgi, pretējā gadījumā ar novecojušām iekārtām mūs no tirgus agri vai vēlu izspiedīs,» sacīja K. Miķelsons.

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu - gāzes, degvielas, enerģijas - pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

A/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons pērn pārtraucis glabāt naudu Parex bankā un tās meitas bankā Anlage&Privatbank AG Šveicē.

Pērn K. Miķelsons par Latvenergo vadīšanu saņēmis 102.6 tūkst. Ls, kas ir par teju 5 tūkst. Ls vairāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija arī liecina, ka K. Miķelsons vēl nav izmaksājis 2007. gada izlaiduma Jaguar automašīnu, ko viņš iegādājās 2007. gadā. Parādsaistības 30.2 tūkst. eiro apmērā «ir neizmaksātā summa par automašīnas iegādi līzingā», teikts deklarācijā. Jāpiebilst, ka šīs ir vienīgās K. Miķelsona parādsaistības. Toties viņš aizdevis 34 tūkst. Ls un 69.6 tūkst. eiro.

Bijušais Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons ar sievu Lailu Miķelsoni ir nodibinājuši uzņēmumu KLM Consilia, liecina Lursoft dati.

K. Miķelsons ar sievu ir KLM Consilia valdes locekļi, bet uzņēmuma vienīgā īpašniece ir L. Miķelsone. Uzņēmums ir reģistrēts pagājušā gada 15. decembrī. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 1000 Ls, bet parakstītais – 2 tūkst. Ls.

Lai gan pērnā gada decembra sākumā tika prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus, tikmēr K. Miķelsons paziņoja, ka gatavojas sākt privāto biznesu, ziņoja LNT.

«Jaunajā uzņēmumā pārdošu padomus. Ir cilvēki, kam ir nepieciešami mani padomi – tas ir tas, ko es varu dot. Ja vēl kāds par to maksā, tad viss ir kārtībā. Tas ir normāls bizness, esmu darbā, darbojos, viss ir kārtībā.»

Savulaik un arī patlaban var pārmest AS Latvenergo, ka uzņēmums pārāk maz pievēršas zaļajai enerģijai, atzīst bijušais ASLatvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Tomēr, viņaprāt, tas nemaz nav vajadzīgs. Pēc viņa domām, «nevar paņemt visu» - jādara tas, ko labāk māki un ir lielāka pieredze, un jāļauj arī kādam citam darīt.

«Jāsaprot, ka Latvenergo paralēli arī jānopelna kāda naudiņa, un, ja zaļās enerģijas īpatsvars tā jau ir pietiekami liels, tad uzmanība tai varbūt nav jāvelta tik daudz, kā tas ir igauņiem un lietuviešiem. Varam teikt, ka šī zaļā enerģija ir būvēta padomju laikos, bet kāda starpība - tā ir. Nevajag bērt pelnus sev uz galvas. Narvas spēkstaciju arī radījuši padomju inženieri,» vērtēja Miķelsons.

Viņš atzina, ka Latvijā notika koncentrēšanās uz citām jaudām un tika rekonstruētas esošās - abas termoelektrostacijas. Neattīstījās vēja enerģētika, taču, viņaprāt, tas ir politiskas dabas, nevis Latvenergo jautājums.

Apkopota informācija par desmit pasaulē lielākajiem auto tirgiem un to izaugsmes prognozēm.

1. Ķīna

2011.gada pārdošanas prognoze: 17,7 miljoni

2010.gadā pārdoto transportlīdzekļu skaits: 17,2 miljoni

Paredzamā izaugsme: 3%

Ķīna padarīja sevi par pasaulē lielāko auto tirgu 2009.gadā, kad transportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinājās par 46% pret iepriekšējo gadu. 2010.gadā auto pārdošanas apjomi pieauga vēl par 32%, palīdzot Ķīnai nostiprināt pārsvaru pār ASV.

Ķīnas valdība ir aicinājusi ārvalstu autoražotājus veidot kopuzņēmumus un dalīties tehnoloģijās ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rezultējies daudzos pašmāju zīmolos, piemēram, Geely, Chery un Dongfang.

Populārākais transportlīdzeklis valstī 2010.gadā bija Wuling Sunshine - tika pārdoti vairāk nekā 750 000 šādu automašīnu. Šo modeli ražo GM, Shanghai Automotive Industry Corporation (SAIC) un Wuling Automobile kopuzņēmums un tas tiek pārdots par aptuveni 5000 ASV dolāru.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

«Arī pēc Ignalinas AES slēgšanas mēs elektroenerģijas apgādes ziņā plānojam drošu darbību, jautājums ir par naudu, kas par šo elektroenerģiju būs jāmaksā».

To Db atzina a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, uzsverot, ka par palikšanu tumsā vai nepietiekamiem elektroenerģijas apjomiem nākamgad Latvijā nevienam tomēr neesot jāuztraucas.

Attiecībā uz cenu, vairāki Latvenergo eksperti Energoforumā prognozējuši, ka Baltijas reģionā elektrības cena nākamgad var pieaugt pat par 30-40%, tomēr vismaz attiecībā uz Latviju K. Miķelsons līdz šim ir noliedzis tik dramatisku tarifu pieaugumu. «Nākamgad mums būtisks izaicinājums būs elektroenerģijas tirgus atvēršana mūsu kaimiņvalstīs, līdz ar to mēs pamazām sāksim integrēties Skandināvijas tirgū. Tirgus arī noteiks nākamgad elektrības cenu, » sacīja K. Miķelsons. Attiecībā uz Latvenergo konkurētspēju kaimiņvalstu elektrības tirgū, K. Miķelsons tikai piebilda: «Mums nav izejas, mums ir jāvar konkurēt, jo tāds ir kapitālisms- tirgū uzvar stiprākais.» Db jau vairākkārt rakstījis, ka Latvijā pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2007. gadā konkurence vēl arvien ir salīdzinoši maza- bez Latvenergo te darbojas vēl tikai igauņu Enefit, taču par Lietuvas un Igaunijas tirgiem savu interesi jau tagad paudušas vismaz 4-5 kompānijas, neskaitot Latvenergo, kas abās kaimiņvalstīs jau nodibinājis savas meitas sabiedrības.