Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, pielāgojot noteikumus jaunajam reģionālā atbalsta regulējumam un tādējādi pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām piešķiršanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim.

Kā informē Ekonomikas ministrija, saskaņā ar jauno reģionālā atbalsta karti 2014.-2020.gadam lieliem uzņēmumiem ir samazināta atbalsta intensitāte. Proti, turpmāk lielie uzņēmumi vairs nevarēs saņemt mezanīna aizdevumu investīcijām 40% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsts turpmāk tiks piešķirts 35% apmērā. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte netiek mainīta, un arī turpmāk mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu 40% apmērā no attiecināmajām izmaksām investīciju projekta realizēšanai.

Ievērojot jaunā reģionālā atbalsta regulējumu, mezanīna aizdevumi investīcijām turpmāk netiek piešķirti enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pamata regulējums, lai turpmākos 8 gadus (no 2016.-2023. gadam) komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu pieejami 126 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.

Pēc šo MK noteikumu akceptēšanas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā tiks izveidots fondu fonds, kuru ieviesīs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcijas Altum. Pēc biznesa plāna apstiprināšanas Altum slēgs finansējuma nolīgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF finansējumu 126 miljonus eiro apmērā. Papildus ERAF finansējumam Altum būs jāpiesaista indikatīvi savs finansējums vai jāizmanto atmaksātais fondu finansējums (tiešajai mikrokreditēšanai, atbalstam saimnieciskās darbības uzsācējiem un mezanīna aizdevumiem) 39 miljonu eiro apmērā, kā arī jāpiesaista ārējais finansējums indikatīvi 36,150 miljoni eiro (riska kapitāla, akseleratora un biznesa eņģeļu ko-investīciju pakalpojumu nodrošināšanai).

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Uzņēmumu kredītu pieejamības tēmu šodien, 29. jūlijā, iekustināja Dienas Bizness un, manuprāt, finansējuma piesaistes jautājums uzņēmumiem pašreiz ir ļoti aktuāls.

Latvijas Banka reizi pusgadā veic komercbanku aptauju, kuras ietvaros jautā arī par uzņēmēju pieprasījumu pēc aizdevumiem. Gandrīz visas bankas kopš 2010. gada ziņo par šāda pieprasījuma pieaugumu. Tas šķiet loģiski, jo no 2010. gada otrā pusgada Latvijas ekonomika ir pārliecinoši augusi, kas savukārt veicina optimismu uzņēmējos un vēlmi veikti investīcijas biznesa attīstībai. Tomēr neskatoties uz pieprasījuma palielināšanos, komercbanku kopējais uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis ir ar dilstošu tendenci, par ko liecina FKTK sagatavotie ceturkšņa pārskati.

Banku izsniegto uzņēmumu kredītu samazinājumam noteikti ir vairāk kā viens vienkāršs iemesls. To noteikti ietekmē kredītu politikas piesardzība, kas kontrastē ar pārlieku lielo aizdevumu agresiju pirms-krīzes gados. 2006-2008 gadā komercbanku kreditēšanas vadlīnijas bija tik brīvas, ka banku kredīti sāka konkurēt pat ar riska kapitāla piedāvājumu. Tāpat ietekmi atstāj kredītu portfeļa "pārstrukturizācija", kad kredītus mazāk vēlamajiem būvniecības un nekustamā īpašuma sektoriem aizstāj aizdevumi citās tautsaimniecības jomās, piemēram, lauksaimniecībā. Kā blakusefekts negribīgai banku kreditēšanai ir arī zemās depozītu likmes. Tas nozīmē, ka komercbankas neredz daudz pievilcīgas investīciju iespējas (kredītu vai finanšu tirgu investīciju jomā) un attiecīgi tām nav aktuāla kapitāla (t.i., depozītu) piesaiste.

Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV (Vairāk lasiet Businessweek.com rakstos: šeit un šeit. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.