Tikai tādu darbavietu radīšana, kuru apmaksa ir virs vidējās, var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP un valsts budžeta pieaugumu, kā arī kopējo labklājību valstī
To intervijā DB saka ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.
Fragments no intervijas:
Jūsuprāt, Latvijai nav izredzes būtiski palielināt ražošanas apjomus?
Latvijai ir jāatrod savs ceļš pasaules globalizācijas ietvaros. Nevar likt visu uz ražošanas kārti. Jābūt arī pakalpojumu industrijai un tad jāizvērtē, uz ko mērķtiecīgi koncentrēties, tās jomas arī vairāk attīstot. Par piemēru var minēt Apple, šīs produkcijas inovācijas, pētniecība un mārketings pārsvarā notiek ASV, kur ar to nodarbojas inovatīvi un radoši cilvēki, bet pašu aparātu ražošana notiek Ķīnā, kas ir lētā darbaspēka valsts, savukārt loģistika un distribūcija Eiropas tirgum notiek Nīderlandē, kam ir skaidras ģeogrāfiskās priekšrocības, bet servisa atbalstu nodrošina Īrija, kas mērķtiecīgi centās piesaistīt šajā segmentā lielas starptautiskas kompānijas. Jāpiebilst, ka peļņas centrs šai kompānijai atrodas Luksemburgā – daudzkārt mazākā valstī nekā Latvija –, taču ar izcilu banku sistēmu, izciliem starptautiskiem normatīviem un iedzīvotājiem, kas runā piecās un sešās valodās. Tas ir piemērs, kā valstis ir izvēlējušās un izmantojušas savas priekšrocības, dažādu ekonomisko nišu apguvē. Taču galvenais mērķis ir tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās, tikai tādā veidā var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP pieaugumu un kopējo labklājību.
Kā jūs vērtējat – vai Latvija šobrīd ir turīgiem un bagātiem cilvēkiem draudzīga valsts?
Turīgu cilvēku piesaiste iet roku rokā ar investīcijām. Privātās investīcijas var nodrošināt tikai gana turīgi cilvēki. Ja mēs paļausimies uz valsts naudu vai ES fondiem, tad tās ir divas dažādas kategorijas. Katrā valstī, kas grib attīstīties, ir jābūt normālam balansam starp visu šo investīciju veidiem, lai tie viens otru papildinātu. Uzņēmēji ir pieraduši riskēt, ka sākumā nauda ir jāiegulda, lai pēc tam varētu cerēt uz pozitīvu rezultātu. Valsts un iestādes tā, protams, nevar darīt, tur visam jābūt pēc normatīviem un direktīvām, cita veida darbība tajā līmenī nav atļauta. Tāpēc valstij ir jānodarbojas ar nosacīti drošajiem projektiem, piemēram, infrastruktūru, sabiedrisko transportu, skolām, kultūru, bet privātie lai iegulda tajās jomās, kur risks lielāks. Tomēr valsts no savas puses var izstrādāt ne tikai politiskus dokumentus un stratēģijas, bet var arī reāli ar atbalstu stimulēt konkrētas nozares vai apakšnozares. Šis atbalsts var nebūt liels. Tas var būt formāls un psiholoģisks, jo dažreiz potenciālam investoram nekādu materiālo atbalstu nevajag. Viņam vajag vienkārši mūsu valstī justies labi. Tas var būt piedāvājums investoram, kurš iegulda naudu Latvijā, piecus gadus šeit nemaksāt peļņas nodokli (UIN). Pirmajā acu uzmetienā varbūt izrādās šausmīgi valsts atsakās no nodokļu ieņēmumiem, bet realitātē šim investoram kaut kāda peļņa, iespējams, tikai pēc pieciem gadiem vispār parādīsies, līdz ar to valsts neko nezaudēs, bet gan vēl papildu iegūs jaunas darbavietas un algas nodokļu ieņēmumus.
Visu interviju Modernā ekonomikas māksla lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.