Db.lv jau vēstīja, ka Vācija pieņēmusi Francijas izvirzītos priekšlikumu – dot politiķiem lielāku kontroli pār sodiem – apmaiņā pret to, ka Francija atbalsta Vācijas ieteikumus grozīt ES līgumu ar mērķi anulēt pastāvīgo budžeta deficīta noteikumu pārkāpēju balsstiesības un izveidot sakārtotu defolta mehānismu.
Priekšlikumi paredz, ka turpmāk, lai uzsāktu jebkādas disciplināras darbības pret jebkuru ES valsti, būs nepieciešams 27 valstu bloka vairākuma atbalsts, kas tiks noteikts balsojumā. Saskaņā ar priekšlikumiem, pret valstīm, kuras pārkāpušas ES noteikumus, sankcijas tiek izvirzītas tikai sešus mēnešu pēc pirmā brīdinājuma. Šāda sistēma izstrādāta ar mērķi stiprināt ES valstu bloka budžeta noteikumus, lai nākotnē izvairītos no parādu krīzes.
Raksti par tēmu
Abu valstu vienošanās paredz arī drošības fonda izveidi ar mērķi sniegt atbalstu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm.
«Saprotams, ka Francijas un Vācijas vienošanās nav vienīgā, taču, atskaitot to, iespēju nav daudz,» sacījusi A. Merkele pirms gaidāmā ES Samita.
Db.lv arī ziņoja, ka Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans-Klods Trišē (Jean-Claude Trichet), uzsverot lielās atšķirības starp ES un eirozonu, norādījis, ka Vācijas un Francijas izstrādātās fiskālās reformas ir pārāk vājas, lai pasargātu eirozonu.