AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

(Pievienots bankas komentārs.)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā, informē FKTK.

Soda nauda piemērota, jo FKTK ir konstatējusi, ka AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas AS «Meridian Trade Bank» valdē, saskaņā ar kurām bankas valdes locekles amatu atstājusi Ilze Pudiste un viņas vietā par valdes locekli iecelta Ruta Amtmane, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Ilze Pudiste bankas vadībā darbojās ilgāku laiku. No 2013. līdz 2014.gadam viņa bija bankas valdes locekle, pēc tam līdz 2015.gadam viņa ieņēma bankas padomes priekšsēdētājas amatu, bet kopš 2015.gada aprīļa līdz šim viņa pildīja valdes locekles pienākumus.

Bankas jaunā valdes locekle arī jau ilgāku laiku darbojusies banku nozarē. Ruta Amtmane bija SIA «DnB NORD Līzings», kas tagad pazīstams ar nosaukumu SIA «Luminor Līzings Latvija», valdes locekle un vēlāk arī valdes priekšsēdētāja no 2009. līdz 2011.gadam, 2012.gadā viņa tika iecelta par AS «Reverta» valdes locekli, bet 2017.viņa kļuva par AS «Reverta» likvidatori, šo amatu ieņemot līdz 2018.gada jūlijam, liecina «Lursoft» izziņa.

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra Bank" (Industra), informē bankā.

Jaunais nosaukums atspoguļo bankas darbības stratēģijas maiņu, fokusējoties uz sadarbību ar Latvijas un Baltijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un sniedzot tiem pakalpojumus, kas nepieciešami biznesa veiksmīgai attīstībai.

"Industra" zīmolu plānots ieviest pakāpeniski gada laikā, un bankas klientiem nekādas papildu darbības nav jāveic.

"Industra ir banka reālās ekonomikas uzņēmējiem - ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, cilvēkiem, kas praktiski īsteno savas biznesa idejas. "Industra" nosaukums iemieso šo ambīciju - ar patiesām partnerattiecībām atbalstīt uzņēmējdarbību, kas ar savu enerģiju un mērķtiecību rada jaunu vērtību neatkarīgi no darbības veida - no lauksaimniekiem līdz jauno tehnoloģiju ieviesējiem. Mēs esam gatavi sākt "Industra" vīzijas un vērtību ieviešanu dzīvē," saka Jurijs Adamovičs, akciju sabiedrības "Industra Bank" padomes priekšsēdētājs.

AS Meridian Trade Bank un koncerns neievēroja kopējo kapitāla rezervju prasību gadā, kas noslēdzās 2017. gada 31. decembrī, liecina informācija bankas pērnā gada neauditētajā pārskatā. Bankas auditētais gada pārskats pagaidām nav pieejams.

Kā norāda bankas vadība, situācija pērnā gada beigās padarīja koncerna un bankas kapitāla pietiekamības radītāju ievērojami jūtīgus pret jebkādu iespējamo papildus samazinājumu pašu kapitālā. Šie apstākļi norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība saistībā ar koncerna un bankas spēju turpināt savu darbību nākotnē.

Meridian Trade Bank vadība norāda, ka nepārtraukti uzrauga kapitāla pietiekamību un tādēļ kopā ar biznesa modeļa maiņu veic virkni pasākumus koncerna un bankas pelnītspējas un kapitāla stiprināšanai: mainot atsevišķiem klientu segmentiem operacionālās apkalpošanas un maksājumu tarifus; samazinot administratīvos izdevumus atbilstoši ārvalstu klientu īpatsvara samazinājumam, taču neaprobežojoties ar personāla struktūras un atalgojuma optimizāciju, ārzemju pārstāvniecības slēgšanu, reģionālā klientu apkalpošanas tīkla optimizāciju, telpu nomas un citu administratīvo izdevumu samazināšanu; realizējot kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanu, tajā skaitā atgūšanu un pārdošanu, kā arī optimizējot kredītoperāciju tarifus. Tāpat banka attīsta e-komerciju un maksājumu karšu biznesu.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no amata nolēmusi atstādināt Atbilstības kontroles departamenta direktori Maiju Treiju, informē FKTK.

Izvērtējot FKTK rīcībā esošo informāciju un AS «Meridian Trade Bank» vēršanos Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP), pēc kuras ENAP par bankas iesniegumiem uzsākusi kriminālprocesus par iespējamu bankas iepriekšējās padomes un valdes locekļu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamu krāpšanu, FKTK vadība šodien atstādinājusi no Atbilstības kontroles departamenta direktora pienākumu pildīšanas Maiju Treiju.

M. Treijai turpmāk liegts veikt FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktora pienākumus un atrasties savā darbavietā FKTK, kā arī pārstāvēt FKTK citās organizācijās un iestādēs.

AS Meridian Trade Bank kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs pērnā gada beigās sasniedza 249,424 miljonus eiro, no kuriem 62% veidoja nerezidentu klientu depozīti, liecina bankas pārskats.

No nerezidentiem piesaistīti noguldījumi 156,589 miljonu eiro apmērā, bet no rezidentiem – 92,8 miljonu eiro apmērā.

Bankas vadība skaidro, ka 2017. gadā AS Meridian Trade Bank turpināja aktīvu darbu pie biznesa modeļa pārveides un pilnveidošanas, liekot uzsvaru uz atbilstības un kontroles uzlabošanu, mūsdienu tehnoloģijām, un vietējo klientu loka paplašināšanu.

Bankas prioritāte patlaban ir pakalpojumu klāsta un apjoma paplašināšana vietējiem klientiem, kas tika īstenots 2017. gada laikā, palielinot Latvijas un Lietuvas klientu noguldījumu īpatsvaru no 40% līdz 44%.

Fokusējoties uz mazo un vidējo biznesu, 96% no visiem kredītiem ir izsniegti vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām. Kopējais klientu skaits 2017. gada 31. decembrī sasniedza gandrīz 40 tūkstošus, 92% no tiem ir Latvijas un Lietuvas rezidenti.

Šobrīd AS «Meridian Trade Bank» no aptuveni 40 000 klientiem ne vairāk kā 600 ir klasificēti par čaulas kompānijām, portālam db.lv pastāstīja bankas pārstāvji.

Pārsvarā gan šīs kompānijas ir saistītas ar reālu saimniecisku darbību, bet, neskatoties uz to, banka apzinās riskus un veic pasākumus, lai samazinātu čaulas kompāniju klientu skaitu, gan tās aktīvi slēdzot, gan pārorientējot uz darbību ar citām juridiskām struktūrām, kas sagatavo finanšu pārskatus un netiek atzītas par čaulas uzņēmumiem.

Pēdējā mēneša laikā banka riska samazināšanas nolūkā atteikusi sadarbību vairāk nekā 200 klientiem. Klientu riska samazināšanas pasākumi ir viena no bankas prioritātēm.

Bankā strādā 243 augsti kvalificēti speciālisti Latvijā un Lietuvā, un to skaits 2018. gadā nav samazināts, jo lielākā daļa darbinieku strādā, lai apkalpotu Latvijas un Lietuvas iekšzemes klientus, kuru apkalpošanas apjomus banka tiecas palielināt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 14,2 tūkstošu eiro apmērā AS «Meridian Trade Bank», jo banka līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam nav sagatavojusi un iesniegusi FKTK auditētu 2017. gada pārskatu, kā arī tas nav publiskots.

Tādējādi pārkāptas Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc šā ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim publisko šo pārskatu. AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi minēto normatīvo aktu prasību par pārskatu sagatavošanu un publiskošanu ievērošanu.

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

#Kopumā sektors nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā Latvijā ar peļņu strādājušas tikai deviņas bankas. Kopumā Latvijas banku sektors 2017.gadā nopelnījis 236,101 miljonu eiro - par 48% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Pelnošāko banku TOP skatiet raksta galerijā!

Ar zaudējumiem pērn strādāja jaunizveidotā Luminor Bank - 589,2 tūkstoši eiro, Meridian Trade Bank - 2,354 miljoni eiro, Signet Bank (iepriekš Bank M2M Europe) - 2,519 miljoni eiro, Baltic International Bank - 2,668 miljoni eiro, Expobank- 3,416 miljoni eiro, PrivatBank - 3,481 miljons eiro un Norvik banka - 10,523 miljoni eiro.

Akciju sabiedrība "Industra Bank" ("Industra") ir piesaistījusi jaunas investīcijas septiņu miljonu apmērā.

Tas ir pirmais solis bankas kapitāla stiprināšanas plānā, kas ļaus īstenot "Industra" stratēģiju, fokusējoties uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Iemaksas "Industra" kapitālā ir veikuši divi investori – SIA "J.A.Investment Holding", īpašnieks Jurijs Adamovičs, kurš nodrošināja 64 procentus no veiktā septiņu miljonu eiro ieguldījuma, un SIA "HPI 2", īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš, attiecīgi iemaksājot 36 procentus no ieguldījuma.

"Spēcīga kapitāla bāze kalpos par pamatu mūsu izstrādātā biznesa modeļa ieviešanai. Šā gada pirmajā pusgadā plānojam mērķtiecīgi turpināt bankas kapitāla stiprināšanu. "Industra" ambīcija ir vidējā termiņā kļūt par "pirmās izvēles" banku Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," komentē "Industra" akcionārs un padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Akciju sabiedrība "Industra Bank" ("Industra") akcionāri ir palielinājuši bankas pirmā līmeņa kapitālu vēl par 2 miljoniem eiro, tādējādi noslēdzot otro kapitāla palielināšanas posmu, kā rezultātā šī gada pirmajā pusgadā "Industra" kapitāls kopumā pieaudzis par 9 miljoniem eiro.

Saskaņā ar bankas jauno attīstības stratēģiju, kārtējās jauno akciju emisijas mērķis ir stiprināt bankas pirmā līmeņa kapitāla bāzi, lai aktivizētu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes kreditēšanu. "Industra" stratēģija paredz pakāpeniski turpināt kapitāla palielināšanu arī nākotnē.

“Pēc COVID-19 vīrusa krīzes vispirms sekos ekonomikas stabilizācija, bet drīz pēc tam – atsāksies arī izaugsme. Daļa Latvijas uzņēmumu būs pārorientējuši savus biznesa modeļus vai pat ieviesuši jaunus un būs gatavi jaunam izrāvienam gan vietējā tirgū, gan eksporta virzienā. Ar būtiski palielinātu kapitālu "Industra" būs gatava kreditēt šo jauno izaugsmi. Aktīvi uzrunāsim vietējos uzņēmējus un piedāvāsim ne tikai finansējumu, bet arī abpusēji izdevīgu sadarbību kā līdzvērtīgiem partneriem,” saka Jurijs Adamovičs, "Industra" padomes priekšsēdētājs.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi AS «Meridian Trade Bank» brīdinājumu par to, ka banka nav nodrošinājusi lielo riska darījumu ierobežojumu, t.i. 25% no bankas atbilstošā kapitāla, informē FKTK.

Līdz ar to nav nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, 395. panta 1. punkta prasība.

Regulas Nr. 575/2013 395. pants nosaka kredītiestādes lielo riska darījumu limitus, kas tai jāievēro savā darbībā, – iestāde neiesaistās riska darījumā ar klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu, pārsniedz 25% no tās atbilstošā kapitāla.

Ja klients ir iestāde vai savstarpēji saistītu klientu grupā ir viena vai vairākas iestādes, šī vērtība nedrīkst pārsniegt 25% no iestādes atbilstošā kapitāla vai 150 miljonus eiro atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, ar nosacījumu, ka riska darījumu vērtību summa pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme saskaņā ar 399.–403. pantu, ar visiem saistītajiem klientiem, kas nav iestādes, nepārsniedz 25% no iestādes atbilstošā kapitāla.