Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kas jau drīzumā plāno kļūt par Tautas partijas priekšsēdētāju, kategoriski iebilst pret jebkādiem centieniem saistīt viņa vārdu ar korupcijas skandālu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

«Politiskie konkurenti ar vislielāko nepacietību gaida katru iespēju kā nomelnot mani, tāpēc ar jo lielāku atbildības sajūtu apliecinu, ka esmu ieinteresēts katra šāda pārkāpuma operatīvā, godprātīgā, profesionālā un objektīvā izmeklēšanā,» teikts A. Šķēles izplatītajā paziņojumā presei.

«Es uzskatu, ka tā ir novecojusi, feodāla sistēma, kad katra valsts iestāde, katrs valsts uzņēmums rīko savas iepirkumu procedūras. Medicīnas, valsts drošības, izglītības un citās jomās visi konkursi par valsts iepirkumiem un pasūtījumiem jāorganizē centralizēti, nodrošinot visaugstākā līmeņa uzraudzību, pieņemto lēmumu pamatotību un procedūru caurskatāmību. Ar mērķi samazināt subjektīvā faktora ietekmi, pilnībā jāievieš un jāizmanto elektronisko iepirkumu sistēma,» pauž trīskāršais ekspremjers, norādot, ka aicinās Tautas partijas Saeimas deputātus jau tuvākajās dienās sagatavot likumdošanas iniciatīvas iepirkumu sistēmas maiņai.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saeimas prezidijā izskatīšanai ceturtdienas sēdē tā sauktās labējo spēku partijas, to vidū Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kopā ar Zaļo un zemnieku savienību iesniegušas jaunu Saeimas lēmumprojektu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jaunais lēmumprojekts iesniegts ar 34 deputātu balsīm.

Tiesa, nosaukt par jaunu šo dokumentu var nosacīti, jo atšķirībā no pagājušo ceturtdien Saeimā jau izskatītā lēmumprojekta tā nosaukumā nomainīts tikai viens vārds – «pilnvarojums» aizstāts ar «uzdevumu».

Pirms nedēļas Saeimā iesniegtais lēmumprojekts, kuru bija paredzēts pieņemt rīt, bija «Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros», savukārt trešdien iesniegtajā dokumentā teikts «Par uzdevumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros».

Attiecīgi arī lēmumprojekta tekstā vārds «pilnvarot» aizstāts ar «uzdot».

Pēc JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa teiktā, šo jauno lēmumprojektu var uzskatīt par kompromisu, kas ir juridiski korektāks. Savukārt Tautas partija (TP) nedomā, ka šāda jauna lēmumprojekta iesniegšana atrisina domstarpības koalīcijā par to, kādā juridiskā formā jābūt pilnvarojumam. Pēc TP frakcijas vadītāja vietnieka Venta Armanda Kraukļa sacītā, jaunais lēmumprojekts ir «acu aizmālēšana» un TP to neuzskata par kompromisu un neatbalsta.

«Jo ilgāk un cītīgāk šī valdība turpinās esošo sašaurināšanas, samazināšanas un iesaldēšanas politiku, jo mērķtiecīgākai, drosmīgākai un saprātīgākai būs jābūt nākamajai valdībai un tās vadītājam,» šodien paziņoja Tautas partijas ilggadējais līderis Andris Šķēle.

Jāatgādina, ka jau pagājušajā nedēļā, paziņojot par savu atgriešanos uz politiskās skatuves, trīskāršais ekspremjers paziņoja, ka ir gatavs uzņemties valdības vadītāja pienākumus.

Bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai) intervijā laikrakstam Telegraf pieļāvis, ka A. Šķēle var mēģināt gāzt Valda Dombrovska vadīto valdību jau pēc 2010. gada valsts budžeta likuma pieņemšanas.

Nāksies uzpasēt Dombrovska valdību, lai tā šogad nekrīt un lai nekarājas tik nepārliecinoši kā pēdējās rudens lapas.

Tā intervijā Latvijas Avīzei norāda ekspremjers Andris Šķēle, piebilstot, ka bažām par to, ka, iespējams, tiek gatavota Dombrovska valdības krišana, nav pamata. Šķēle pats ir gatavs atgriezties politikā, jo «valstī iestājies demoralizējošs klimats un dziļākā ekonomiskā stagnācija, kādu savā dzīvē esmu pieredzējis. Tas mani spiež nestāvēt malā.»

Jau ziņots, ka Šķēle gatavs atgriezties aktīvajā politikā un šosestdien Tautas partijas kongresā viņš ir gatavs pretendēt uz partijas priekšsēdētāja amatu. Paredzēts, ka kongresā tiks pārvēlēta partijas valde.

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Nodokļi būtu jāsamazina, jāatstāj tikai septiņas ministrijas, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu jāveic no citām pozīcijām… Visus šos apgalvojumus savās pēdējā laikā publiskās uzstāšanās tēzēs ir paudis ekspremjers, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, kurš nu jau atkal ir atgriezies, lai strādātu.

Jāteic kā ir — klausoties viņa uzskatus, ar lielām grūtībām var atrast kādu, kam nevarētu piekrist. Uzņēmēji jau ilgstoši sūkstās par nepārdomāto nodokļu politiku, kas tiek realizēta Latvijā, pārāk lielu klanīšanos starptautiskajiem naudas aizdevējiem utt. Tikai…

Jāatgādina, ka 2002. gadā tika izveidota Einara Repšes (JL) valdība, un tā tad arī bija vienīgā, kurā nebija iekļauta Šķēles pārstāvētā TP. Visās pārējās — bija! Turklāt divas no tām vadīja tieši TP pārstāvis Aigars Kalvītis. Protams, var teikt, ka gandrīz visu šo laiku Šķēle nav bijis ne kādā no valdībām, ne arī partijas vadībā, esot vien ierindas biedra statusā. Tomēr nebūsim naivi — diez vai izdosies atrast daudz tādus Latvijas iedzīvotājus, kas noticēs, ka Šķēlem uz notiekošo TP nebija nekādas ietekmes. Taču pat tad, ja pieturamies pie formalitātēm, uzskatot, ka Šķēle partijas darbu sāka ietekmēt vien šogad, jāteic, ka TP vadītāja postenī viņš tika ievēlēts šā gada 21. novembrī, bet nākamā gada valsts budžetu Saeimā akceptēja 1. decembrī, un par to balsoja arī TP (kas šobrīd, starp citu, ir lielākā Saeimas frakcija) deputāti. Un tieši 2010. gada valsts budžeta kontekstā tika pieņemta virkne dažādu normu, kas ir pretrunā ar pēdējā laika aktīvi paustajiem Šķēles izteikumiem. Tātad te ir kāds no trīs iespējamajiem variantiem, bet uzreiz jāteic, ka neviens no tiem nav kaut cik pozitīvs.