Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Vāciešiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, no 1.novembra vairs netiks maksātas algas kompensācijas par karantīnā pavadīto laiku, trešdien pavēstīja veselības ministrs Jenss Špāns.

Valdība šobrīd maksā kompensācijas vāciešiem, kuriem pēc kontakta ar inficētu personu vai atgriešanās no augsta riska valsts jāievēro vismaz piecu dienu karantīna.

Tomēr šī pieeja tiks izbeigta 1.novembrī, sacīja Špāns pēc tikšanās ar 16 federālo zemju veselības ministriem, informējot par valdības jaunākajām iniciatīvām, kas tiek īstenotas centienos panākt, ka vakcinējas vairāk vāciešu.

Izšķiršanās par vakcinēšanos arī turpmāk būs "personīgs lēmums", tomēr līdz ar to ir "jāuzņemas atbildība par finansiālām konsekvencēm".

"Daži cilvēki teiks, ka tas nozīmē spiedienu uz nevakcinētajiem. Es uzskatu, ka mums uz to ir jāraugās no citas puses - tas arī ir jautājums par godīgumu," skaidroja ministrs.

Lai gan Lietuvas valdība saistībā ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos nākamnedēļ plāno spriest par iespējamu karantīnas ieviešanu, tā tomēr centīsies iztikt bez jauniem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ceturtdien paziņojusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Sarunājoties ar žurnālistiem Seimā, viņa vēlreiz skaidrojusi, ka karantīnas režīms tiktu ieviests tikai tādēļ, lai iegūtu juridisku pamatojumu noteikt sejas masku valkāšanu iekštelpās par obligātu prasību, kamēr pašlaik tai ir tikai ieteikuma raksturs.

"Redzu, ka vārds "karantīna" pēc trešdien notikušās valdības apspriedes ieņēmis galveno vietu ziņu virsrakstos, tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka faktiski šā režīma būtība slēpjas vispārējā masku valkāšanā - tas jau būtu cits režīms, un tas ir juridisks jautājums. (..) Par darbības ierobežošanu tika runāts, taču valdība neuzskatīja par nepieciešamu piedāvāt šādu risinājumu," izteikusies premjere.

Kā ziņots, trešdienas apspriedē visi ministri bija vienisprātis attiecībā uz nepieciešamību atgriezties pie obligātas masku valkāšanas, bet Lietuvas varas institūcijas vēl lemj, vai šai nolūkā valstī jāievieš karantīna, vai arī pietiks ar ārkārtējo stāvokli, kas ir spēkā jau pašlaik.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas izsludināt karantīnu trijās lielākajās valsts pilsētas - Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, kā arī Viļņas, Širvintu, Šilales, Traķu un Telšu rajonos, ieviešot stingrākas prasības attiecībā uz aizsargmasku valkāšanu.

Karantīna minētajās pašvaldībās būs spēkā līdz 11.novembrim. Maskas nebūs jāvalkā vienīgi ārpus apdzīvotu teritoriju robežām vietās, kur 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus.

Karantīnas zonā tiks stingrāk regulētas cilvēku plūsmas kultūras, izklaides un sporta pasākumos.

Jau ziņots, ka minētās pašvaldības kopš pagājušās piektdienas iekļautas Covid-19 izplatības sarkanajā zonā.

Pašvaldības Lietuvā sagrupētas sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā zonā, balstoties uz trim kritērijiem - 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju, rēķinot uz 100 00 iedzīvotājiem, pozitīvo Covid-19 testu īpatsvaru septiņu dienu laikā un neskaidras izcelsmes inficēšanās gadījumu īpatsvaru septiņās dienās.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts," viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.

Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.

Paredzēts noteikt ierobežojumus attiecībā uz svētkiem un svinībām, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem - pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcas tiks aicinātas atcelt dievkalpojumus.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc ASV patērētāju pārliecības samazināšanās, bet Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga un naftas cenas pasaulē palielinājās, Ķīnai mīkstinot savu Covid-19 ierobežošanas politiku.

Ķīna otrdien par pusi samazināja obligāto Covid-19 karantīnas laiku ieceļotājiem. Obligātās karantīnas laiks ieceļotājiem samazināts no aptuveni 21 dienas karantīnā un pašizolācijā līdz septiņām dienām karantīnā un pēc tam trīs dienām pašizolācijā.

Pekinā un Šanhajā otrdien netika neģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, un tas vedināja pieņemt, ka šīs pilsētas ir lielākoties ierobežojušas koronavīrusa uzliesmojumus.

"Izskatās, ka kovidkrīze Ķīnā ātri atkāpjas," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

Tirgu dalībnieki arī ieklausījās Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņotajā, ka ECB darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī".

Miljoniem Sidnejas iedzīvotāju svētdien sākusies divu nedēļu karantīna, Austrālijai ieviešot jaunus ierobežojumus, lai apturētu koronavīrusa Indijas jeb delta varianta izplatīšanos.

Sestdienas vakarā rīkojums uzturēties mājās pilsētas centra rajonu iedzīvotājiem tika attiecināts uz visu pilsētu un tuvējiem piekrastes un kalnu reģioniem, slēgti restorāni, bāri un kafejnīcas.

Lai arī Sidnejas centrs ir faktiski tukšs, liels skaits sērfotāju un peldētāju pulcējušies Sidnejas Bondi pludmalē, jo sportošana ārā joprojām ir atļauta.

Austrālijas ziemeļu pilsēta Dārvina arī svētdien noteikusi 48 stundu karantīnu, reģistrējot vairākus inficēšanās gadījumus, kas saistīti ar uzliesmojumu nomaļā zeltraktuvē.

Austrālijā reģistrēti vairāk nekā 110 koronavīrusa gadījumi kopš jūnija vidū inficēšanās ar Indijas paveidu tika apstiprināta starptautisko avioreisu apkalpes šoferim.

Lietuvā tiks apsvērta iespēja Covid-19 iekļaut arodslimību sarakstā, lai pavērtu iespēju sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāt jebkuras profesijas pārstāvim, kas ar jauno koronavīrusu inficējies darbavietā.

Pašlaik uz šādu pabalstu var pretendēt tikai mediķi, skolotāji un operatīvo dienestu darbinieki, turklāt tikai tad, ja valstī izsludināta karantīna vai ārkārtējā situācija. Ierosinājums šo kārtību grozīt pagājušajā nedēļā izskanēja Seima Veselības lietu komisijā; viedokli par to solījusi izteikt Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija.

Kā pastāstījusi veselības ministra vietniece Živile Simonaitīte, citās Eiropas Savienības valstīs vismaz pagaidām šādas prakses nav, bet Lietuvā pie tā tiks strādāts, lai pēc situācijas izvērtēšanas pieņemtu lēmumus.

Par arodslimību saskaņā ar noteiktu kārtību var tikt atzīti akūti vai hroniski darbinieka veselības traucējumi, ko izraisījis viens vai vairāki kaitīgi faktori darba vidē. Konstatējot saslimšanu ar arodslimību, likums darbiniekam paredz tiesības saņemt pabalstu pilnas iepriekšējās neto darba algas apmērā, bet ir jāpierāda, ka cilvēks saslimis darbavietā, un šai procesā jāiesaista arī Darba inspekcija.

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atrodas karantīnā, liecina viņa paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Esmu saņēmis ziņu, ka trešdien esmu bijis saskarsmē ar COVID19 pozitīvu personu. No šī mirkļa atrodos karantīnā, gaidu SPKC norādes par tālāko. Savus pienākumus turpinu pildīt attālināti. Jūtos labi," raksta ministrs.

DB jau ziņoja, ka arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzzinājis, ka ir kontaktējies ar personu, kurai vēlāk apstiprināta saslimšana ar Covid-19, tāpēc nolēmis pašizolēties.

Trešdien Latvijā tika atklāts līdz šim vienā diennaktī lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits - 533 sasirgušie. Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 9381 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Pārtikas uzņēmumos ir viens no augstākajiem Covid-19 izplatīšanās riskiem, turklāt lieli uzliesmojumi šādos uzņēmumos bijuši daudzās valstīts, tostarp arī Igaunijā, skaidro Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

Tas esot izskaidrojams ar auksto gaisu, kas veicina vīrusa izplatīšanos. Līdz ar to, vadoties no eksperta paustā, šajos uzņēmumos liela uzmanība būtu jāpievērš distancēšanās ievērošanai, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanai, roku dezinfekcijai un savlaicīgai slimības simptomu atpazīšanai un analīžu veikšanai.

Infektologs gan piebilda, ka visos uzņēmumos, kur cilvēki ilgstoši strādā slikti vedināmās telpās, pastāv paaugstināts risks infekcijas izplatībai.

"Jāsaprot arī, ka uzņēmumi epidēmijas apstākļos var tikt apstādināti, jo daudziem jāatrodas karantīnā," skaidroja Dumpis, piebilstot, ka uzņēmumu darbiniekiem, iespējams, ir bērni, kuri mācās skolās, kā rezultātā karantīna vai pašizolācija var radīt problēmu ķēdi, kas var sākt ietekmēt arī ekonomikas attīstību.

Lielbritānija ir noteikusi, ka ieceļotājiem no vairāk nekā 30 valstīm būs jāpavada 10 dienas Covid-19 karantīnā viesnīcās stingrā uzraudzībā, un šis lēmums stāsies spēkā 15.februārī.

Šīs karantīnas mērķis ir novērst jaunā koronavīrusa jaunu paveidu izplatīšanos, piektdienas rītā pavēstīja Veselības ministrija, paziņojot par šo lēmumu.

Obligātā karantīna viesnīcās būs jāpavada ieceļotājiem no Portugāles, visām Dienvidamerikas un Āfrikas dienviddaļas valstīm, un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Tas attiecas galvenokārt uz britu ceļotājiem, kas no šīm valstīm atgriežas dzimtenē. Ieceļošana no šīm valstīm jau ir aizliegta tiem, kas nedzīvo Lielbritānijā.

Ieceļotājiem no citām valstīm tāpat kā līdz šim būs jāpavada 10 dienas privātā izolācijā.

Premjerministrs Boriss Džonsons jau pirms kāda laika bija pieļāvis šādas karantīnas ieviešanu, bet nebija minējis konkrētu datumu, kad tas notiks.

Ceļotājiem, kas ierodas Anglijā no ārvalstīm, no decembra vidus būs jāpavada īsāks laiks karantīnā, ja piecas dienas pēc ierašanās viņu Covid-19 tests būs negatīvs, otrdien paziņoja Lielbritānijas valdība.

Valdība cer, ka jaunie noteikumi atdzīvinās ceļošanas industriju, sevišķi aviāciju, kas piedzīvojusi strauju ceļotāju skaita krišanos pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Ceļotāji, kas ierodas Anglijā ar gaisa transportu, prāmi vai vilcienu, no 15.decembra varēs izbeigt karantīnu, ja vismaz piecas dienas pēc ierašanās veikts Covid-19 tests būs negatīvs.

Pašlaik tiem, kas ierodas Anglijā, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas.

Pasažieriem vajadzēs iepriekš rezervēt privātu pārbaudi un karantīnu. Tiem, kas izvēlēsies neiziet testu, būs jāievēro divu nedēļu karantīna.

"Mūsu jaunā testēšanas stratēģija ļaus mums ceļot brīvāk, tikties ar mīļajiem un sekmēt starptautisko biznesu," sacīja transporta ministrs Grānts Šapss.

Lietuva no 1.marta varētu ļaut atsākt darbu muzejiem, bibliotēku lasītavām un mākslas galerijām, kā arī rīkot tā dēvētos autokino seansus, kuros filmas var skatīties pa automobiļa logu, pieļāvis kultūras ministrs Simons Kairis.

Kā viņš ceturtdien pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas" ("Ziņu radio"), tāds lēmums varētu tikt pieņemts jau trešdien, 24.februārī, paredzētajā valdības sēdē. Līdz tam ministrs plāno sīkāk apspriest ar šo nozaru pārstāvjiem praktiskos jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem atvieglojumiem.

"Pārrunāsim, kā labāk parūpēties gan par apmeklētāju, gan darbinieku drošību.(..) Jāparaugās arī, vai visu muzeju rīcībā ir maskas un dezinfekcijas līdzekļi," norādījis Kairis.

Pēc ministra teiktā, kā nākamie uz karantīnas režīma atvielglojumiem saskaņā ar Lietuvā paredzētajiem risku vadības algoritmiem pēc zināma laika varētu cerēt kinoteātri un teātri. Izvērtējot turpmākos atvieglojumus, tiks ņemts vērā, vai attiecīgajās kultūras iestādēs tiek iepriekš tirgotas biļetes un iespējamā Covid -19 uzlismojuma gadījumā būtu iespējams izsekot inficēšanās perēklim un pakļaut situāciju kontrolei.

Francija no pirmdienas mīkstinās Covid-19 dēļ ieviestos izolācijas noteikumus, lai mazinātu to ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, paziņojusi valdība.

Pilnībā vakcinētiem pēc pozitīva testa būs izolācijā jāpavada septiņas dienas, neskaties uz koronavīrusa variantu, ar kuri viņi inficējušies, un viņi varēs izbeigt karantīnu pēc piecām dienām, ja uzrādīs negatīvu testu.

Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, kuri kontaktējušies ar inficētu personu, karantīna nebūs jāievēro.

Līdz šim cilvēkiem ar pozitīvu testu bija jāievēro desmit dienu izolācija, bet viņu kontaktpersonām - nedēļu ilga karantīna.

Noteikumu izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā omikrona varianta straujo izplatību Francijā.

Kā pavēstīja Veselības ministrija, sākotnējie dati liecina, ka omikrona inkubācijas periods ir īsāks nekā iepriekšējiem variantiem, kas ļauj samazināt izolācijas laiku.

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Lietuvas valdība trešdien pagarināja valstī Covid-19 dēļ noteikto karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnija beigām, taču nolēma mīkstināt ierobežojumus.

Karantīna pagarināta līdz 30.jūnijam.

Ierobežojumu atvieglojumi stāsies spēkā 1.jūnijā.

Pašlaik restorānu, kafejnīcu un bāru āra terases jāslēdz plkst. 22, bet nākammēnes tās drīkstēs strādāt līdz plkst.24. Būs atļauts arī apkalpot iekštelpās tos klientus, kuriem ir "iespēju pases". Tādas Lietuvā tiek izmantotas kopš šīs nedēļas, un tās apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs koronavīrusa testa rezultāts.

Naktsklubiem, kas slēgti kopš novembra, būs atļauts strādāt no plkst. 7 līdz 24, taču arī tos drīkstēs apmeklēt tikai tie, kuriem ir "iespēju pases".

Tiks samazināti ierobežojumi publiskiem pasākumiem. Brīvdabas pasākumos drīkstēs piedalīties neierobežots cilvēku skaits, bet pasākumos iekštelpās - 250 cilvēki. Taču, ja organizatori pasākumos telpās ielaidīs tikai tos, kuriem ir iespēju pases, tad tos drīkstēs apmeklēt līdz 2000 cilvēkiem.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Ģimenes darbnīcā "TingPrint" top t-krekli, kuru dizains vēsta par Covid-19 laiku. T-kreklu apdrukas dizainu radījušas dažādās Eiropas vietās dzīvojošas mākslinieces.

Katrs t-krekls ir apdrukāts ar roku sietspiedes tehnikā pašmāju ģimenes darbnīcā "TingPrint", ko izveidojuši savulaik Norvēģijā dzīvojušie Artis un Zane Babri. Pirms gada abi atgriezās uz dzīvi Latvijā. Esot prombūtnē, viņi iepazinuši vairākus māksliniekus, kas tika uzrunāti un atsaucās projektam. Katrs krekla dizainā atspoguļojis piedzīvotās sajūtas pēdējos mēnešos, kad vīrusa Covid-19 dēļ apstājies ierastais dzīves ritms.

"Šis joprojām ir īpašs un unikāls laiks. Uzskatām, ka ir svarīgi to dokumentēt. Vieni to iemūžina bildēs, citi filmās un mūzikā. Bet mēs darām to, ko protam vislabāk – apdrukājam," stāsta Z. Babre.

Savus stāstus "TingPrint" ir uzticējušas latviešu mākslinieces – Santa Siliņa no Īrijas, Paula Apse no Norvēģijas, Kristīne Lagzda - Haapanen no Zviedrijas, Kristīne Kazāka un Vivianna Maria Staņislavska no Latvijas.