Mirušā uzņēmēja Ādolfa Sadauska dēla Viāra mēģinājums caur tiesu atgūt visu tēva mantojumu pirmajā instancē cietis neveiksmi.

Db jau vēstīja (22.04.2009.), ka divpadsmit gadus pēc autotirgotāja Ādolfa Sadauska bojāejas autokatastrofā viņa dēls Viārs nolēmis mēģināt caur tiesu atgūt arī to mantojuma daļu, kas ar tiesas spriedumu tika nodota Benitai Sadauskai – bojāgājušā uzņēmēja dzīvesbiedrei, pašreizējai uzņēmuma Domenikss īpašniecei un Latvijas trešajai bagātākajai sievietei.

Pēc ilgām mantinieku domstarpībām un strīdiem par apšaubāmo testamentu 2003. gadā Jūrmalas pilsētas tiesa beidzot nolēma, ka Ā. Sadauska atstātais mantojums sadalāms četrās daļās – viņa bērniem no iepriekšējās laulības Viāram Sadauskim un Kristiānai Blūmai, kā arī pēdējai dzīvesbiedrei Benitai Sadauskai (dzimušai Bebrei) un viņas un Ā. Sadauska meitai Elizabetei Mersedesai. Šāds spriedums tika pamatots ar lietā esošajām laulību un dzimšanas apliecību kopijām.

«Ja skatāmies uz Domeniksu, mēs pēdējos gadus nodokļos maksājam vidēji 4,5 miljonus latu. Liela daļa no tā ir iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis. Uzņēmumi, kas maksā nodokļus, automātiski ir par 50% nekonkurētspējīgāki nekā tie, kuri nodokļus nemaksā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

«Nevar runāt kaut vai par pēcpārdošanas pakalpojumiem, nevar viena servisa stunda maksāt 11 latu, ieskaitot nodokļus. Tas ir iespējams, tikai nemaksājot nodokļus. Tas ir tik skaidri redzams,» teikusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja.

Runājot par Latvijas darba tirgu, B. Sadauska atklājusi: «Mums ir ap 190 darbinieku un ap 40 vakantu darbvietu.»

Viņa arī stāstījusi, ka ir ļoti palielinājies Krievijas pilsoņu, kuri iegādājas automašīnas Latvijā, skaits. Jautāta, vai tas daļēji ir saistīts ar uzturēšanās atļaujām, ko tagad var dabūt, SIA Domenikss vadītāja atbildējusi: «Protams, jā, tikai tādēļ. Jo mēs uz Krieviju automašīnas netirgojam. Mēs tirgojam pārsvarā Latvijas tirgū. Protams, ja cilvēks sev nopērk māju vai dzīvokli, viņam vajag transportu.»

Sākot ar 1.maiju, tiks atvērti visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējie autopārvadājumu tirgi. Vienīgās ES valstis, kas neatver savus iekšējos autopārvadājumu (kabotāžas) tirgus, ir Bulgārija un Rumānija.

Līdz ar to Latvijas autopārvadātāji būs tiesīgi veikt iekšzemes īslaicīgus autopārvadājumus dalībvalstu teritorijās, nereģistrējot tajā uzņēmumu, Db norāda VAS Autotransporta direkcija.

Šis pavērsiens ir pozitīva ziņa Latvijas autopārvadātājiem, kuriem pēdējos mēnešos globālās ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritušies pārvadājumu apjomi. «Kabotāžas barjeras pacelšana nozīmē, ka Latvijas pārvadātāji kļūst par pilntiesīgiem ES autopārvadājumu tirgus dalībniekiem,» uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

«Šī ir viena no retajām pozitīvajām ziņām nozarei, kas var dot kaut nelielu uzrāvienu pārvadātājiem,» saka Ave Line komercdirektors Harijs Rapoports, kura vadītā kompānija apkalpo prāmja līniju Liepāja - Lībeka. Tieši prāmju līnijas varētu būt vienas no lielākajām ieguvējām kabotāžas tirgū, jo tas ļaus kravu piegādātājiem tagad variēt ar pārvadājumiem.

Teju ikviens nozarē cīnās par izdzīvošanu, arī Domenikss, bet šis ir arī ideāls laiks, lai sakārtotu saimniecību. Tā uzskata SIA Domenikss (Mercedes) īpašniece Benita Sadauska.

«Autotirdzniecības uzplaukuma laikā ne man, ne maniem kolēģiem objektīvu iemeslu dēļ nebija iespēju racionāli izvērtēt uzņēmuma darba efektivitāti. Tam neatlika laika! Toreiz mūsu prātus vairāk nodarbināja, kā apmierināt milzīgo pieprasījumu,» skaidro B. Sadauska.

Līdzīgi kā citi SIA Domenikss samazinājusi darbinieku skaitu. Savulaik ziedu laikos uzņēmumā strādāja vairāk nekā 300 darbinieku, bet pusotra gada laikā strādājošo skaits ir sarucis par trešdaļu jeb līdz 210 strādājošajiem. Samazinājums ir skāris ikvienu departamentu, skaidro kompānijas vadītāja. «Paralēli tam jau kopš 2008. gada vasaras plānveidīgi esam izvērtējuši mūsu darba efektivitāti, piemēram, par 2/3 esam samazinājuši savas saistības pret bankām, samazinājuši savu autoparku, veikuši uzņēmuma iekšējo auditu, optimizējot katra darba pienākumus. Protams, cilvēku atlaišana vienmēr ir emocionāli smags pārbaudījums gan uzņēmuma vadītājam, gan arī darbiniekam, taču, ja uz spēles ir likta uzņēmuma izdzīvošana, tad šādi lēmumi ir neizbēgami,» norāda B. Sadauska.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

SIA Domenikss ir sākusi reorganizācijas procesu, kurā tiks izveidotas divas jaunas firmas - SIA K34E un SIA K34Z - nekustamā īpašuma pārvaldīšanai. Savukārt Domenikss turpinās līdzšinējo darbību, fokusējoties uz Mercedes-Benz automobiļu un rezerves daļu tirdzniecību, apkopi un remontu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

Reorganizācijas mērķis ir nodalīt aktivitātes, kas saistītas ar Domenikss piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu un pārvaldīšanu no uzņēmuma pamatdarbības. Patlaban gan operacionālās aktivitātes, gan nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir SIA Domenikss pārziņā, kas nenodrošinot skaidru fokusu uz katru no aktivitātēm atsevišķi.

Reorganizācijas rezultātā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītās aktivitātes tiks nodalītas, ļaujot Domenikss fokusēties uz operacionālo darbību veikšanu, atstājot ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītos jautājumus jaundibināto sabiedrību pārziņā.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu, informē padomē.

2018. gada 28. augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā Valsts sociālie pabalsti. Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.

Kā norāda padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu. Jāpiebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018. gadam, Padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Piena nozarē ir krīze un trūkst finansējums problēmu risināšanai, bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) saskata papildus iespējas atbalstu sniegt jau šogad.

Kā informē LOSP, Lai atbalstītu piena nozari līdzekļus nedrīkst noņemt citām ražojošām nozarēm, kuras saņem vienoto platības maksājumu, bet līdzekļus varētu iegūt no maksājumiem, kuru ekonomiskā lietderība vairs nav pamatojama. Zemkopības ministrija (ZM) darba grupā informēja lauksaimnieku organizācijas, ka ir izvērtēti bijušo cukurbiešu audzētāju ekonomiskie rādītāji, dažādi maksājumi un kompensācijas par zaudējumiem un secināts, ka pašreiz cukurbiešu audzētajiem ir segti visi zaudējumi, kas saistās ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu. Turpmākai kompensācijas izmaksāšanai nav ekonomiska pamatojuma. ZM plāno ievērojamu daļu no cukura kompensācijām jau 2009.gadā novirzīt vienotā platības maksājuma aploksnei, bet 2010.gadā pat 75% novirzīt piena nozares atbalstam.

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājā atklāta izstāde Jūgendstils Liepājā, kas šovasar guvusi augstu atzinību 1. Starptautiskajā Jūgendstila kongresā Barselonā.

Arhitektūras dienu ietvaros Liepājas muzejā bija iespēja noklausīties Rīgas Tehniskās universitātes profesora Jāņa Krastiņa referātu Kosmopolītisms un latviešu jūgendstils Liepājā, kā arī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde Jūgendstils Liepājā, kas būs apskatāma līdz gada beigām.

Liepājas reālais tēls atšķiras no jebkuras citas pilsētas tēla, un to veicina jūgendstila ēkas. Tas ir vietējais jūgends ar starptautisku mērogu un nozīmi, savā referātā uzsvēra Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšanā profesors stāstīja, ka Barselonas kongresā starptautiski atzīti eksperti nosaukuši Liepāju par jaunatklātu jūgenda centru Eiropā. J. Krastiņš atzīmēja, ka pakāpeniski esam sākuši apzināties šī arhitektūras stila vērtības un ka Liepāja labi iekļaujas Eiropas jūgenstila pilsētu tīklā, bet tas daudziem šajā gadā bijis liels pārsteigums.

AS Latvijas Gāze akcionāru sarakstā ir konstatētas 355 mirušas personas, kuru kopējā mantojamā atstāto akciju tirgus vērtība un uzkrāto dividenžu vērtība pārsniedz 380 000 eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Gadījumā, ja mantinieki nepieteiksies uz jaundibināmā pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma Conexus Baltic Grid akcijām līdz šā gada 2.septembrim, tie zaudēs daļu no mantojamo akciju vērtības.

Gatavojoties 2.septembrī Ārkārtas akcionāru sapulcē paredzētajam balsojumam par uzņēmuma reorganizāciju, AS Latvijas Gāze ir sazinājusies ar lielāko daļu no tās 6600 individuālajiem akcionāriem. Tomēr uzņēmums ir konstatējis, ka starp akcionāriem ir 355 mirušas personas, un vien neliela daļa mantinieku ir izrādījusi interesi par savām mantojumā iegūstamajām AS Latvijas Gāze akcijām.

Starp nenokārtotajām mantojumu lietām ir gan tādi akciju īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 30 000 eiro, gan pavisam nelieli īpašumi pārdesmit eiro vērtībā. Mantojumu lietas nav pabeigtas vairāku iemeslu dēļ - daļai mirušo nav mantinieku vai arī mantinieki nezina par akciju īpašumu, bet daļa mantinieku vienkārši nav pārskaitījuši mantotās akcijas uz saviem vērtspapīru kontiem. Daļa mantojumu lietu vēl joprojām ir procesā.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Starptautiskajā arhitektūras un dizaina izstādē ARH Moskva Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) prezentēja UNESCO Starptautiskajā priekšsarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā iekļauto unikālās Kuldīgas pilsētas mantojumu un pilsētas mūsdienu situāciju.

Ar lekciju «Kuldīga: vēsturiska pilsēta. Attīstība, problēmas un risinājumi» uzstājās Kuldīgas bijušais mērs no 2007. līdz 2011. gadam un Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007. - 2010. gadā) Edgars Zalāns un viņa dzīvesbiedre, arhitekte Diāna Zalāne. Viņu uzstāšanās ieinteresēja Krievijas pilsētrezervāta Suzdaļas pārstāvjus, jo viņu pilsēta arī pretendē uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet pašlaik UNESCO aizsardzībā ir vairāki Vladimiras–Suzdaļas Krievzemes baltakmens pieminekļi, informē BAC pārstāvji.

Suzdaļa, Ņižnijnovgoroda, Perma, Novosibirska un vairākas citas Krievijas pilsētas pauda gatavību iepazīties ar izstādi par Kuldīgas un Rīgas koka mantojumu, kā arī interesējās par meistarklasēm, ko sniedz Latvijas arhitekti, eksperti un attīstītāji, kas nodarbojas ar koka arhitektūras saglabāšanu, rekonstrukciju un attīstību.

#«Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.»

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies publiski paust mūsu profesionālos un nākotnes nodomus par vienu no lielākajiem Baltijas farmācijas uzņēmumiem — AS «Olainfarm» — un citiem saistītajiem uzņēmumiem.

Mūsu tētis Valērijs Maligins sava mūža laikā paveicis ļoti daudz. Neviens negaidīja, ka viņa mūžs un darbs pārtrūks tik agri un pēkšņi. Mēs cienām viņa padarīto un esam lepnas par viņa sasniegumiem, izveidojot vadošo medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumu.

Valērijs Maligins ir novēlējis visām trim māsām vienādās daļās savu mantu, tostarp AS «Olainfarm» akcijas. Tādā veidā viņš paudis savu gribu, lai turpinām viņa iesākto. Mēs apzināmies, ka ar mantojumu, kurā ietilpst vairāki uzņēmumi, ir saistīti pienākumi un atbildība.

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

"Pašreizējos apstākļos degvielas tirgū neko prognozēt tālāk par vienu dienu nav iespējams. Un varu tikai ieteikt šādos apstākļos visiem, kuriem iespējams, turēt pilnas bākas neatkarīgi no tā, vai naftas un līdz ar to arī degvielas cenas kāps vai saruks. Kuģi no Persijas jūras līča valstīm naftu transportē uz Eiropu, un pašlaik gan benzīna, gan dīzeļdegvielas pietiek, vienlaikus dīzeļdegvielas krājumu apjoms pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada rudens, kad naftas cena sasniedza 148 ASV dolārus par barelu un padarīja visus tirgus dalībniekus piesardzīgus. Un vēl patērētāju jau Latvijā vairāk nekļūs, tas nozīmē, ka konkurences cīņa par ikvienu potenciālo degvielas pircēju degvielas uzpildes staciju vidū tikai saasināsies. Jau ir un būs mēģinājumi pārdalīt tirgu. Šis aspekts ir ļoti būtisks, jo recesija Latvijā jau ir sākusies un tas nozīmē, ka šī konkurence būs vēl asāka, bet patērētajam izdevīgāka. Savukārt, ja būtu izaugsme, tas nozīmētu arī lielāku — augošu degvielas patēriņu, un tad būtiskākais jau būtu piesaistīt jaunus klientus, lai pārdotu papildu degvielas litrus, nevis kā pašlaik - censties pārdalīt esošos, lai saglabātu līdzšinējos pārdošanas litrus vai arī minimizētu to kritumu".

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Valdība otrdien nolēma piešķirt 350 tūkstošus eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Minētā summa tiks piešķirta no MSĢ esošo būvju rekonstrukcijas un multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecības projekta īstenošanai 2014.gadā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, MSĢ steidzami jāīsteno vairāki pasākumi, kas nodrošinātu skolas darbības nepārtrauktību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā norādīja, ka, lai gan detalizēti būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas rezultāti vēl nav pieejami, jau 2012.gada decembrī veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka MSĢ sporta halle ir normatīvo aktu prasībām neatbilstošā tehniskā stāvoklī.