Apspriežot Māstrihtas Līgumu, tika uzskatīts, ka Eiropas Monetārā Savienība neizbēgami ar laiku novedīs pie ciešākas politiskās savienības. Taču trūkumi, ko atklājušas Grieķijas problēmas, šķiet, ka drīzāk paātrinās divu klašu sistēmas izveidošanos, kurā «pieaugušie» ar Vāciju vadībā īsteno arvien lielāku kontroli pār «niķīgajiem bērniem», piemēram, Grieķiju, norāda medijs.
Tas raksta, ka divu klašu eirozona ir realitāte kopš 2004.gada, kad tika apturēti ES budžeta disciplīnas noteikumi, kas stingrāk attiecās uz mazajām valstīm, pēc tam pārrakstīti, lai izvairītos no sankcijām pret Franciju un Vāciju pēc tam, kad tās atkārtoti pārkāpa deficīta robežu. Grieķijas krīze esot pastiprinājusi šo tendenci, neraugoties uz to, vai Grieķiju izglābs vai neizglābs tās partnervalstis. Grieķija esot pakļauta ES fiskālajām pamacībām, bet, piemēram, Francija, kuras deficīts arī ievērojami pārsniedz noteikto limitu, - nē.
Šāda divu klašu eirozona, visticamāk, radīs aizvainojumu un saasinās neuzticību starp lielajām un mazajām dalībvalstīm, kā arī starp ziemeļiem un dienvidiem. «Tas varētu atbilst tam, kā spēki darbojas reālajā pasaulē, bet ES tika izveidota, lai darbotos citādāk,» norāda Reuters.
Variantu, ka Vācija atteiksies glābt grūtībās nonākušo eirozonas dalībnieci, Reuters vērtē kā maz ticamu, taču norāda, ka tādā gadījumā šai valstij būs jāvēršas pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda. Pastāvot arī variants, ka Grieķija nespēj vai nevēlas nest tādus upurus, kādus vēlas Brisele, Berlīne vai Vašingtona un iestājas tās defolts. Tiesa, nevarot viennozīmīgi pateikt, ka tas noteikti novedīs pie Grieķijas izslēgšanas no eirozonas vai tūlītēja vienotās valūtas sabrukuma. Bet tas izraisītu ķēdes reakciju saistībā ar banku maksātnespējas problēmām, kas prasītu ārkārtas risinājumus, kuriem Eiropas Savienība ir slikti sagatavota.