Lasiet visu rakstu ar DB.lv abonementu
Pilns raksta saturs ir pieejams tikai DB.lv abonentiem. Abonējiet, lai turpinātu lasīšanu.
Jaunizstrādātā Maksātnespējas likuma galvenais uzdevums ir paātrināt procesus, kas pašlaik velkas divus, trīs gadus. Ceru, ka ieguvēji rezultātā būs visi.
Gatis; Flinters;. Ritvars Skuja, Db
Pilns raksta saturs ir pieejams tikai DB.lv abonentiem. Abonējiet, lai turpinātu lasīšanu.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem atzīti vairāki kritēriji, kas bija vērsti uz vietējo un bioloģisko produktu izmantošanas veicināšanu.
Šis lēmums samazina iespējas publiskajā iepirkumā dot priekšroku tiem piegādātājiem, kuri sadarbojas ar vietējiem un bioloģiskajiem ražotājiem, tādējādi apgrūtinot bioloģiskās produkcijas nonākšanu skolu ēdināšanā. Ņemot vērā Rīgas iepirkuma apjomu, tā ir būtiska tirgus daļa, kuras zaudēšana var ietekmēt daudzu Latvijas bioloģisko saimniecību attīstības iespējas.Vienlaikus IUB lēmums izgaismo daudz plašāku problēmu, ar kuru jau gadiem saskaras bioloģiskie lauksaimnieki. Nereti ēdināšanas uzņēmumi, gatavojot piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem, vēršas pie zemniekiem un lūdz parakstīt sadarbības apliecinājumus vai nodomu protokolus par produkcijas piegādi. Taču vēlāk praksē produkti ļoti bieži no saimniecībām tiek iepirkti minimālā apjomā vai netiek iepirkti vispār.
Lai arī trausls, tomēr pamiers Irānas un ASV karā, par kuru tika panākta vienošanās aprīlī, visticamāk, tiks pagarināts uz ilgāku laiku. Tā rezultātā naftas cenas maija beigās nokritās zem 100 ASV dolāru par barelu.
Zemākas naftas cenas ļāva gan akciju, gan obligāciju tirgiem atgūt elpu, tāpēc maijā lielākā daļa aktīvu cenas palielinājās. Eiropas obligāciju pieaugumu veicināja arī inflācija eirozonas valstīs, kas pieauga mazāk nekā gaidīts.
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, mainot ne vien sabiedrības struktūru, darba tirgu, patēriņa paradumus, bet arī finanšu sistēmu kopumā. Vai Baltijas valstu ekonomikas ir tam gatavas?
Mazāk strādājošo – lielāki izaicinājumi ekonomikai
Eiropa jau ir novērtējusi Latvijas zinātņietilpīgo jeb deeptech uzņēmumu potenciālu, piemēram, Eiropas Inovāciju padomes pirmsakcelerācijas konkursā divi mūsu uzņēmumi “PrintyMed” un “P-Agro Minerals”, kas ir EIT programmu dalībnieki, kopā ieguvuši 1 miljonu eiro finansējumu, un vēl septiņas Latvijas komandas saņēmušas “Seal of Excellence” atzinību.
Tas nozīmē, ka to projekti pārsniedza Eiropas kvalitātes slieksni, bet finansējumu nesaņēma ierobežota konkursa budžeta dēļ. Latvijai tas ir signāls: šeit rodas tehnoloģijas ar starptautisku potenciālu, bet pēc pirmā Eiropas līmeņa novērtējuma uzņēmumiem bieži trūkst nākamā attīstības soļa. Ja šis posms paliek bez mērķēta atbalsta, tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un nākotnes eksporta ieņēmumi aiziet tur, kur ir pieejams kapitāls, testēšanas vide un skaidra valsts stratēģija.
Ir noslēdzies kārtējais kara un humānās katastrofas mēnesis Tuvajos Austrumos. Provizoriskā bilance? Tūkstošiem nogalināto un ievainoto konflikta zonā, kā arī miljardi cilvēku visā pasaulē, kuri izjutuši cenu pieauguma sekas.
Taču ir arī cita bilance.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.