Saeima ceturtdien, 1.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz mazajiem alkoholisko dzērienu darītājiem atļaut tirgot savu produkciju izbraukuma tirdzniecībā vai uz vietas ražotnē bez kases aparāta, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekta autori norādījuši, ka patlaban mazajiem vīndariem ir radīts būtisks finansiālais slogs, jo izmaksas, lai ieviestu noteiktās prasības attiecībā uz kases aparātiem, nav samērojamas ar šo uzņēmēju finanšu iespējām. Visas vīna un citu alkoholisko dzērienu pudeles, kas tiek laistas brīvā apgrozījumā, ir marķētas ar akcīzes marku, uzskaitītas un pārskaitītas, un par izlietotajām markām Valsts ieņēmumu dienestam katru mēnesi tiek iesniegta atskaite, tostarp par pārdotās produkcijas kopsummu bez PVN. Līdz ar to par pārdoto preci tiek samaksāts gan akcīzes nodoklis, gan PVN, kā arī tiek deklarēts, kādi ieņēmumi ir gūti, pārdodot pamatprodukciju. Tādējādi nav pamata bažām, ka, veicot norēķinus bez kases aparāta, varētu notikt krāpšanās ar nodokļu maksājumiem.

Likumprojekts arī paredz ar atvieglotiem nosacījumiem mazajām alkoholisko dzērienu darītavām noteiktos daudzumos ražot ne tikai vīnu, raudzētos vai citus dzērienus no dārzos un savvaļā iegūtiem produktiem, bet arī starpproduktus, piemēram, vermutus (vīna uzlējumi, kas stiprināti ar no vīna gatavotu destilātu), liķierus un liķiera tipa vīnus.

Attiecībā uz dzērienu darītavā ražotajiem starpproduktiem to varēs piemērot no nākamā gada 1.marta, paredz likuma grozījumi.

Lai padarītu skaidrāku vides reklāmas aizlieguma būtību, izmaiņas paredz, ka aizliegums neattieksies uz vides reklāmu alkoholisko dzērienu tirdzniecības vai ražošanas vietās, preču zīmju izmantošanu ražotāju vai izplatītāju sponsorētos pasākumos.

Pašvaldības varēs noteikt papildu ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai āra kafejnīcās, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams elastīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām reklāmas tirgū.