Ņemot vērā loģistikas apsvērumus, Latvijā drīzumā vajadzētu ienākt jaunam spēlētājam - Mažeiķu naftas īpašniekam, kam būtu interesanti degvielu Latvijā tirgot ne tikai vairumā, bet arī mazumtirdzniecībā, prognozē degvielas tirgotāja Virši-A valdes priekšsēdis Jānis Riekstiņš.

Kā skaidro uzņēmējs, Mažeiķu naftas rūpnīca, kura patlaban pieder Orlen, nevar Latvijā tirgot degvielu tikai vairumā.

Uz jautājumu, vai tad sagaidāma Orlen drīza ienākšana Latvijā, Riekstiņš norāda, ka situācija varētu atrisināties citādāk. «Tas varētu notikt tad, kad kāda no Krievijas valsts naftas kompānijām nopirks Mažeiķu naftas rūpnīcu. Pamatā Mažeiķu naftas rūpnīca ir uzcelta un piemērota Krievijas naftas apstrādei, jo, kā zināms, nafta ir dažāda. Tādā rūpnīcā pārstrādāt no citurienes ņemtu naftu ir sarežģīti,» uzsver uzņēmējs.

«Ja krievi nopirktu Mažeiķu naftu, tad varētu būt dažādi scenāriji, jo Lukoil jau ir šeit Latvijā pārstāvēts, un šo ķēdi varētu nopirkt Mažeiķu naftas pircējs, lai gan attīstības variantu ir ļoti daudz,» uzsver eksperts.

Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

Polijas naftas kompānija PKN Orlen patlaban vairs ne ar vienu nerunā par Orlen Lietuva (bijusī Mažeiķu nafta) pārdošanu, citējot Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku, ziņo Lithuanian Tribune.

«Cik es zinu, viņi [PKN Orlen] vairs par to nerunā, taču manā rīcībā ir informācija, ka šādas sarunas ir notikušas. Patlaban visi saspīlējumi ir mazinājušies, un mēs jau risinām ekonomiskās, nevis ģeopolitiskās problēmas. Ģeopolitiskā ziņā Mažeiķu nafta nav tik nozīmīga, jo ir vairāki citi veidi kā importēt naftas produktus,» skaidro A. Sekmoku.

Viņš uzsver, ka Orlen Lietuva ir privāts uzņēmums, un valstij ir svarīgi, lai tas veiksmīgi darbotos kā «ekonomiska vienība».

«Mēs nevaram upurēt Lietuvas uzņēmumu intereses šīs kompānijas interešu dēļ, ņemot vērā, ka tā nepieder valstij,» tā A. Sekmoku.

Notikušas izmaiņas viena no Latvijas lielākā degvielas tirgotāja SIA Ziemeļu nafta valdē, liecina informācija Lursoft.

SIA Ziemeļu nafta valdei pievienojies jauns valdes loceklis Aleksandrs Zmitrovičs. Uzņēmuma valdē darbu turpina arī tā valdes locekle Inguna Kucina un valdes priekšsēdētājs Sergejs Zmitrovičs.

2009. gadā SIA Ziemeļu nafta bija piektais lielākais spēlētājs Latvijas degvielas tirgū. Gadu iepriekš SIA Ziemeļu nafta ierindojās šī saraksta sestajā vietā. 2009. gadā uzņēmums apgrozīja teju 42 miljonus latu un strādāja ar 660 tūkstošus latu lieliem zaudējumiem, liecina informācija žurnālā TOP500. Vērtējot visu nozaru uzņēmumus pēc 2009. gadā apgrozītajiem līdzekļiem, SIA Zilā lagūna ieņēma Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta 63. vietu.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» šogad savā Lietuvas meitassabiedrībā «Orlen Lietuva» gatavojas investēt 100 miljonus eiro. Šos līdzekļus domāts ieguldīt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas un Būtiņģes termināļa attīstībā.

«Līdztekus citiem projektiem paredzēts atklāt jaunu naftas ķīmijas produktu ražošanas iekārtu, kas paplašinās kompānijas portfeli. Jau tuvojas nobeigumam jauna rezervuāra būve Būtiņģes terminālī. Tas palielinās rezervuāru kopējo ietilpību par 20%, garantēs drošāku naftas piegādi rūpnīcai un vairos Lietuvas enerģētisko drošību,» norādīts «Orlen Lietuvos» izplatītajā paziņojumā presei.

Kompānijas pārstāvis Toms Digaitis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka sīkākas ziņas par iecerētajām investīcijām varētu sniegt nākamnedēļ.

Kompānija norādījusi, ka 2017. un 2018.gadā plānotās un jau veiktās investīcijas sasniegs 150-200 miljonus dolāru (124,5-166 miljonus eiro). Iepriekš uzņēmums ziņojis, ka 2017.gadā investīcijām atvēlēti 60 miljoni eiro, tātad šogad tās varētu sasniegt aptuveni 60-100 miljonus eiro.

Ar negaidītu pārbaudi otrdien, 8. martā, uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz) ieradušies Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvji.

EK pārstāvji iepazinās ar uzņēmuma dokumentāciju un datoru saturu, kā arī veica pārrunas ar LDz darbiniekiem, laikrakstam Telegraf pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

Otrdienas rītā LDz norisinājās iknedēļas vadības sanāksme, kad tur pēkšņi ieradās vairāki cilvēki, kas uzrādījuši tiesas sankciju, kura nodrošina piekļuvi uzņēmuma iekšējai informācijai.

Auditori pieprasījuši uzņēmuma dokumentāciju, pārbaudījuši uzņēmuma datorus un veikuši pārrunas ar LDz vadību. LDz birojā tie pavadījuši visu otrdienu un atgriezušies arī trešdien.

Negaidītā revīzija, pēc laikraksta domām, ir saistīta ar lietuviešiem – izmeklēšana tiekot veikta saistībā ar Lietuvas dzelzceļa kompānijas Lietuvos Geležinkeliai, kas pieder Lietuvas valdībai, un naftas pārstrādes rūpnīcu Mažeiķu nafta, kas pieder poļu naftas koncernam PKN Orlen, ilglaicīgo strīdu.

Pirmajā pusgadā samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu, kā arī vērojams kritums kopējā naftas produktu realizācijā, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 17% jeb 8,179 milj. latu samazinājās akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem. Tāpat kā pagājušā gadā visvairāk – 63,02%, akcīzes nodokļa ieņēmumu ir no dīzeļdegvielas un tās aizstājēj produktiem un komponentiem.

Kopumā naftas produktu kopējā realizācija šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 552 602 tonnas, kas ir par 5% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad tika realizētas 549 615 tonnas naftas produktu.

Realizētā benzīna apjomi samazinajušies par gandrīz septiņiem tūkstošiem tonnu. Šī gada pirmajos sešos mēnešos tika realizētas 9 239 tonnas, salīdzinot ar 16 075 tonnām pērnā gada attiecīgajā periodā.

Kolektīvās iepirkšanās portāls CityLife.lv piedāvā iegādāties 95. markas benzīnu, maksājot Ls 0,855 par litru. Šo piedāvājumu portālā ievietojusi Latvijas Nafta sadarbībā ar Mažeiķu Nafta tirdzniecības namu.

Apmaiņā pret vienu kuponu pircējs saņem divdesmit litrus 95. markas benzīna. Katram pircējam ir iespēja nopirkt neierobežotu kuponu skaitu.

Iegādātos kuponus pret degvielu varēšot apmainīt vienas nedēļas laikā no 10. līdz 16. oktobrim Latvijas Nafta degvielas uzpildes stacijā Rīgā.

Portāls norāda, ka šāda akcija ir nebijis gadījums Latvijas degvielas tirgū un kolektīvās iepirkšanās jomā.

CityLife.lv izveidots 2010.gada novembrī un līdz šim savu akciju rezultātā Latvijas iedzīvotājiem esot ietaupījis 1,9 miljonus latu, kā arī piesaistījis 170 000 reģistrēto lietotāju.

Par AS Ventspils nafta (VN) valdes locekli iecelts Aleksejs Tarasovs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienlaikus VN padome no valdes locekļa amatiem atsaukusi Andri Vilcmeieru un Aleksandru Jagdžijantu, tādejādi samazinot uzņēmuma valdes locekļu skaitu līdz trim līdzšinējo četru vietā.

A. Tarasovs augstāko izglītību inženiera specializācijā ieguvis Sanktpēterburgā. Kopš 1986. gada A. Tarasovs strādājis uzņēmumā Mažeiķu nafta, bet 1997. gadā pievienojies Vitol Lietuvas birojam kā tehniskais eksperts. Galvenās A. Tarasova specializācijas jomas ir loģistika, transports, produktu uzglabāšana un kvalitātes kontrole.

VN valdes priekšsēdētājs ir Saimons Bodijs, savukārt valdes locekļi ir Boriss Bednovs un Aleksejs Tarasovs.

Eiropas Komisija apstiprina, ka tās ierēdņi 8. martā veica iepriekš nepieteiktas pārbaudes Baltijas valstu uzņēmumos, kuri darbojas dzelzceļa kravu pārvadājumu un ar tiem saistītu ražojumu nozarē.

Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgie uzņēmumi varētu būt pārkāpuši ES pretmonopolu noteikumus, kuri aizliedz karteļus un uzņēmējdarbības ierobežošanu, un/vai dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, DB uzzināja Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecībā.

Komisijas ierēdņus pārbaudē VAS Latvijas Dzelzceļš pavadīja viņu sadarbības partneri no attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

Iepriekš nepieteiktas pārbaudes ir sākuma posma pasākums, kad rodas aizdomas par konkurenci ierobežojošām darbībām. Pats fakts, ka EK veic šādas pārbaudes, vēl nenozīmē, ka uzņēmumi ir veikuši konkurenci ierobežojošas darbības, nedz arī ietekmē izmeklēšanas iznākumu. EK respektē tiesības uz aizstāvību, it īpaši uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem pretmonopolu procesos. Termiņš, kurā jāpabeidz izmeklēšana par konkurenci ierobežojošu rīcību, nav oficiāli noteikts. Izmeklēšanas ilgumu noteiks vairāki faktori, tostarp katra konkrētā gadījuma sarežģītība, tas, cik lielā mērā iesaistītie uzņēmumi sadarbojas ar EK, un aizstāvības tiesību īstenošana.