Vietējām televīzijām pavīdējusi cerība raidīt pašām ar saviem mazajiem raidītājiem, kas nozīmētu, ka tām nedraud pazušana no ētera. Sarežģītāka situācija esot reģionālajām televīzijām, kuras pašas raidīt nedrīkstēšot arī turpmāk. Iespēja raidīt Latvijas Televīzijas (LTV) 1. kanālā vairs neesot spēkā tehnisku iemeslu dēļ, savukārt piedāvātie raidlaiki LTV 7. kanālā neapmierinot.
Mazās televīzijas problēmu muklājā iedzina digitalizācija. Tās nevar nosegt uzņēmuma Lattelecom prasīto apraides maksu, ko jāsāk maksāt, kad nākamgad beigsies uzņēmuma piedāvātā bezmaksas apraide testa režīmā. Apiet Lattelecom un raidīt ar pašu raidītājiem, kas izmaksātu krietni lētāk, tām neļauj, jo Lattelecom iestājās par to, ka tam ir monopoltiesības uz visu frekvenču spektru. Tomēr pirms pāris nedēļām atbildīgās Saeimas komisijas sēdē Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvis norādījis, ka tehniski iespējams atrast «tukšumus» - frekvences, kas netraucētu kopējai ciparu televīzijas attīstībai, un tās varētu piešķirt mazajām televīzijām. Satiksmes ministrijai (SM) uzdots skaidrot juridiskos aspektus, lai saprastu, vai to drīkst. No SM parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces (ZZS) Dienai teiktā izriet, ka situācija nav bezcerīga. Vispirms gan esot skaidri jānošķir mazo televīziju statuss.
