Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?
Šodien nav nekādas ietekmes.
Ryanair ir visai neapmierināts.
Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.
Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?
Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.
Minējāt pilotu trūkumu. Ko dos AirBaltic Training Pilotu akadēmijas atklāšana?
Pirmais apmācību kurss sāksies martā, otrais rudenī. Tas mums dos 24 pilotus, kas pabeigs apmācības 2019. gada beigās. Sākot ar 2020. gadu 24 otrie piloti būs mūsu lidmašīnās. Tas nepalīdzēs mums 2018. gadā. Mēs darām to pašu, ko citi Eiropā. Mēs pieņemam darbā pilotus, no kurienes vien varam. Situācija ar otrajiem pilotiem nav tik sarežģīta kā ar pilotiem. Tirgus nosaka, kas jums jāmaksā, un mums ir jāpielāgo algas, lai mums būtu pietiekami daudz pilotu. Mēs piedāvājam ne tikai atalgojumu, bet arī AirBaltic kā kompāniju. Esam nolikuši galdā pietiekami labu paketi, tādēļ mums vajadzētu būt pietiekami daudz pilotiem 2018. gadā. Vai tas kādreiz mainīsies? Ar līdzīgu aviācijas sektora izaugsmi kā tagad, būs pilotu pieprasījums. Tādēļ ir Pilotu akadēmija. Mēs pieņemam darbā, nevis otros pilotus, bet nākamos pilotus (kapteiņus). Viņi būs mūsu rīcībā 6‒7 gadu laikā, jo nepieciešami divi apmācību gadi un 4‒5 lidojumu gadi, un tad viņi var būt piloti. Mani šādi pieņēma darbā British Airways.
Ko jūs piedāvājat topošajiem pilotiem?
Apmācības maksā 69 tūkst. eiro. Tas ir no kājāmgājēja līmeņa. Ir jāiztur daudzi testi, piemēram, psiholoģiskais, prasmju. Ir jāgrib būt par pilotu. Mēs garantējam, ka pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas jums būs otrā pilota darbs AirBaltic. Jūs savukārt aizņematies naudu bankā, un banka jums to dos, jo mēs sakām, ka jums būs darbs pie mums. Un tad, pieņemot, ka pabeidzat apmācības apmēram divu gadu laikā, kļūsiet par AirBaltic otro pilotu ar labu algu, kas jums ļaus atmaksāt šo aizņēmumu. Ja labi progresējat, pēc 4‒5 gadiem būsiet pilots, un jūsu alga visticamāk pārsniegs 100 tūkst. eiro gadā. Ja to salīdzināt ar savu 69 tūkst. eiro ieguldījumu izglītībā, tas ir labs darījums. Nākamajos 20‒30 gados piloti būs nepieciešami. Kas būs pēc tam, es nezinu, varbūt bezpilota lidmašīnas.
No kurām valstīm nāk jūsu piloti?
Domāju, ka puse nāk no Baltijas valstīm. Tā tas arī paliks, vai arī Baltijas valstu pilotu būs vairāk Pilotu akadēmijas dēļ. Taču te vienkārši nav pietiekami daudz pilotu, un mēs arī zaudējam pilotus konkurentiem Norwegian, Ryanair, Primera, Etihad, Emirates. Bet ir arī kapteiņi, kas atgriežas pie mums. (Šobrīd AirBaltic strādā 297 piloti, no kuriem 53,6% ir no Baltijas valstīm, pārējie no dažādām Eiropas valstīm.)
Kā apmācīsiet pilotus lidošanai ar CSeries, ja jums ir tikai Boeing simulators?
Mēs dodamies vai nu uz Frankfurti, vai arī Monreālu, bet nākotnē varētu to iegādāties paši. Taču aprēķini attiecībā uz simulatora iegādi rāda, ka pašiem to ir vērts darīt, ja jums flotē ir 20‒24 lidmašīnas. Mēs gan vēl neesam izlēmuši par papildu lidmašīnu iegādi.
Plašāka intervija ar M. Gausu lasāma 4. janvāra Dienas Biznesā.
